Sadraudzības jūra
| Sadraudzības jūra | |
|---|---|
| Koordinātas | 66°S 70°E / 66°S 70°EKoordinātas: 66°S 70°E / 66°S 70°E |
| Okeāns | Dienvidu okeāns |
| Platība | 258 000 km2 |
| Vid. dziļums | 500 m |
| Maks. dziļums | >3000 m |
| Valstis un teritorijas | Antarktīda |
Sadraudzības jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.[1] Jūru 1962. gadā izdalīja padomju antarktiskā ekspedīcija, nosaucot to par Sadraudzības jūru par godu dažādu valstu kopējam izpētes darbam Antarktīdā.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Rietumos atrodas Kosmonautu jūra, bet austrumos - Deivisa jūra. Sadraudzības jūra plešas aptuveni no 56°A līdz 80°A garuma grādam. Tuvākā sauszeme ziemeļu virzienā - Pakistānas piekraste un Indijas rietumu piekraste.
Dienvidu daļā, virs kontinentālā šelfa dziļums mazāks par 500 m, savukārt ziemeļu daļā vairāk kā 3 000 m. Jūru klāj dreifējošais ledus, daudz aisbergu, tai skaitā ļoti lieli.
Jūras krastā, sākot no rietumiem, ir šādi ģeogrāfiski objekti:
- Edvarda VIII līcis
- Maka Robertsona Zeme
- Prinča Čārlza kalni
- Eimerija šelfa ledājs
- Lemberta šļūdonis
- Prica līcis
- Princeses Elizabetes Zeme
- Vestfollas oāze
Jūras krastā atrodas Austrālijai piederošās Antarktīdas izpētes stacijas Mosona (1955) un lielākā Austrālijas stacija Deivisa (1957).
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Sodružestvas jūra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 647. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||