Saharoze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saharoze
Sucrose 3Dprojection.png
Saharozes trīsdimensiju struktūrformula
Sucrose molecule 3d model.png
Saharozes molekulas modelis
Citi nosaukumi biešu cukurs, niedru cukurs
Ķīmiskā formula C12H22O11
Molmasa 342,29648 g/mol
Blīvums 1587 kg/m3
Kušanas temperatūra 186 °C (sāk sadalīties)
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 203,9 g uz 100 ml (20 °C)

Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem. Sastāv no D-glikozes un D-fruktozes cikliskajiem atlikumiem. Saharozes pilnais ķīmiskais nosaukums ir β-D-fruktofuranozil-(2→1)-α-D-glikopiranozīds. Ķīmiski tīra saharoze ir bezkrāsaini monoklīni kristāli ar saldu garšu; šķīst ūdenī. Ķīmiskā vai fermentatīvā hidrolīzē šķeļas līdz glikozei un fruktozei. Sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos. Daudz saharozes ir cukurbietēs (≈18%), cukurniedru sulā (≈20%). Mikrobioloģiski no saharozes iegūst etilspirtu u.c. vielas. Saharozi plaši izmanto uzturā (pārtikas cukurs), pārtikas, plastmasu, celulozes rūpniecībā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.