Sakausējums

Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu ‘sakausējums’ saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam. Sakausējumos mēdz lietot tādus nemetālus kā oglekli, silīciju, boru. Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts. Sakausējumus nevajadzētu jaukt ar intermetāliskiem savienojumiem, kuriem ir noteikta stehiometrija un kristāliskā struktūra.

Iegūšana

Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.

Īpašības

Sakausējumu īpašības ir atkarīgas no trim faktoriem — sakausējumā izmantotajiem ķīmiskajiem elementiem, to proporcionālā daudzuma un kausēšanas temperatūras. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki, nekā jebkurš no komponentiem, piemēram, bronza. Vispārīgi to īpašības līdzīgas metālu īpašībām — tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja.

Izmantošana

Sakausējumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem konstrukciju materiāliem. Dažos gadījumos sakausējumi samazina konstrukciju izmaksas, saglabājot nozīmīgas fizikālās īpašības. Citos gadījumos sakausējumu spēja pretoties korozijai vai mehāniskā izturība ir labāka nekā izejmateriālam. Svarīgākie ir dzelzs sakausējumi (tērauds, čuguns), vara sakausējumi (bronza, misiņš) un alumīnija sakausējumi (dūralumīnijs). Tehnikā tiek lietoti vairāk nekā 5000 dažādu sakausējumu.

Sakausējumu uzskaitījums

Uzskaitījumā nav visi sakausējumi. Alfabētiskā secībā uzskaitīti izplatītākie sakausējumi.

Atsauces

Literatūra

V. Ņikiforovs. Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli. R : Zvaigzne, 1984. 76.—85. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sakausējums.
Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.