Pāriet uz saturu

Sakausējums

Vikipēdijas lapa
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs

Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu ‘sakausējums’ saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam. Sakausējumos mēdz lietot tādus nemetālusoglekli, silīciju, boru. Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts. Sakausējumus nevajadzētu jaukt ar intermetāliskiem savienojumiem, kuriem ir noteikta stehiometrija un kristāliskā struktūra.

Bronzas liešana

Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.

Sakausējumu īpašības ir atkarīgas no trim faktoriem — sakausējumā izmantotajiem ķīmiskajiem elementiem, to proporcionālā daudzuma un kausēšanas temperatūras. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki, nekā jebkurš no komponentiem, piemēram, bronza. Vispārīgi to īpašības līdzīgas metālu īpašībām — tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja.

Sakausējumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem konstrukciju materiāliem. Dažos gadījumos sakausējumi samazina konstrukciju izmaksas, saglabājot nozīmīgas fizikālās īpašības. Citos gadījumos sakausējumu spēja pretoties korozijai vai mehāniskā izturība ir labāka nekā izejmateriālam. Svarīgākie ir dzelzs sakausējumi (tērauds, čuguns), vara sakausējumi (bronza, misiņš) un alumīnija sakausējumi (dūralumīnijs). Tehnikā tiek lietoti vairāk nekā 5000 dažādu sakausējumu.

Sakausējumu uzskaitījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskaitījumā nav visi sakausējumi. Alfabētiskā secībā uzskaitīti izplatītākie sakausējumi.

  • V. Ņikiforovs. Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli. R : Zvaigzne, 1984. 76.—85. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]