Sakne ir kopīga radniecīgai vārdu saimei (piemēram, valdīt, valdnieks, pārvalde), kam gan dažās formās var būt fonētiskas pārmaiņas (piemēram, vilks, vilciņš).[2] Piemēram, vārdos sols un solis sakne sol- nav viena un tā pati sakne, jo abi vārdi neveido leksikas ziņā radniecīgu vārdu grupu.[2]
Atšķirībā no pārējām morfēmām, kurām ir stingri noteikta vieta vārda veidošanā, sakne var novietoties jebkurā vārda vietā.[1]
↑ 1,01,11,2Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 142.—143. lpp. ISBN978-9984-742-70-0.
↑ 2,02,1«Morfoloģija». Valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. maijā. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.