Zuši
- Šis raksts ir par zivīm. Par apdzīvotu vietu Nautrēnu pagastā skatīt rakstu Zuši (Nautrēnu pagasts).
| Zuši Anguilla (Garsault, 1764) | |
|---|---|
 Eiropas zutis (Anguilla anguilla) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Elopu kohorta (Elopomorpha) |
| Kārta | Zušveidīgās (Anguilliformes) |
| Apakškārta | Zušu apakškārta (Anguilloidei) |
| Dzimta | Saldūdens zuši (Anguillidae) |
| Ģints | Zuši (Anguilla) |
 Zuši Vikikrātuvē | |
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri). Saldūdens zušu dzimtā ir tikai viena zušu ģints (Anguilla).
Latvijas teritoriālajos ūdeņos dzīvo viena saldūdens zušu dzimtas suga — Eiropas zutis (Anguilla anguilla).[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zuši ir katadromas zivis, kas nozīmē, ka tās dzīvo saldūdens ūdenstilpēs: upēs un ezeros, bet nārstot dodas uz okeānu.[2] Gan Amerikas zuši, gan Eiropas zuši nārsto Sargasu jūrā. Zušu kāpuri jeb leptocefali dzīvo tikai okeānā un barojas ar sīkām organisko vielu daļiņām. Paaugušies tie kļūst par stikla zušiem, kas pēc formas atgādina pieaugušos zušus, bet ir caurspīdīgi. Stikla zuši mājo piekrastes saldūdeņos, upju grīvās. Kad tie kļūst pigmentēti, tos sauc par nenobiedušiem zušiem[3] jeb zušu mazuļiem — elveriem. Tie ceļo augšup pa straumi un nobriest par pieaugušiem zušiem. Joprojām zinātnieki nezina visus zušu vairošanās noslēpumus.
Zutis zivsaimniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saldūdens zuši izsenis tiek izmantoti cilvēku pārtikā, tādēļ tos rūpnieciski audzē zivju audzētavās. Populāras zivju audzētavu sugas ir Eiropas zutis, Japānas zutis, Austrālijas zutis un Jaunzēlandes zutis. Tradicionālas valstis, kas nodarbojas ar zušu rūpniecisko audzēšanu, ir Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna, bet pēdējos gados lielākā daļa tiek izaudzēta Ķīnā. Pēdējos gados rūpnieciskās nozvejas dēļ savvaļas zušu populācijas ir kritiski samazinājušās. Piemēram, kopš 1960. gadiem par 80% ir samazinājusies Eiropas zušu populācija.[4]
Zušu pavairošana zivsaimniecībās ir saistīta ar stikla zušu nozveju jūrā, jo zuši nebrīvē nevairojas.[5] Eiropas zivsaimniecību vajadzībām nozvejo Eiropas zuša (Anguilla anguilla) mazuļus stikla zuša attīstības stadijā Portugāles, Spānijas, Francijas un Apvienotās Karalistes estuāros — upju grīvu līčos. Šo zveju regulē 2007. gadā pieņemtais Eiropas krājuma atjaunošanas plāns, kas nosaka, ka 60% nozvejoto stikla zušu iek izmantoti savvaļas ekosistēmu atjaunošanas programmās.[5]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saldūdens zušiem ir gari čūskveidīgi ķermeņi, kas klāti ar sīkām, smalkām un mīkstām zvīņām, tādējādi tie izskatās kaili.[3] Tiem ir lielas, smailas galvas un mute ar sīkiem zobiem, vērsti uz priekšu.[3] To muguras spura, kas sākas tālu aiz nelielajām krūšu spurām, nepārtrauktā līnijā savienojas smailās astes galā ar anālo spuru.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Saldūdens zušiu dzimta (Anguillidae)
- Zušu ģints (Anguilla)
- Amerikas zutis (Anguilla rostrata)
- Austrālijas zutis (Anguilla australis)
- Āfrikas garspuru zutis (Anguilla mossambica)
- Āzijas īsspuru zutis (Anguilla bicolor)
- Indijas īsspuru zutis (Anguilla bicolor pacifica)
- Indonēzijas īsspuru zutis (Anguilla bicolor bicolor)
- Celebesas zutis (Anguilla celebesensis)
- Eiropas zutis (Anguilla anguilla)
- Filipīnu zutis (Anguilla luzonensis)
- Garspuru zutis (Anguilla reinhardtii)
- Indonēzijas garspuru zutis (Anguilla malgumora)
- Īsspuru zutis (Anguilla obscura)
- Japānas zutis (Anguilla japonica)
- Jaunzēlandes zutis (Anguilla dieffenbachii)
- Kalnu zutis (Anguilla interioris)
- Lāsumainais zutis (Anguilla nebulosa)
- Marmora zutis (Anguilla marmorata)
- Polinēzijas zutis (Anguilla megastoma)
- Raibais zutis (Anguilla bengalensis)
- Āfrikas raibais zutis (Anguilla bengalensis labiata)
- Indijas raibais zutis (Anguilla bengalensis bengalensis)
- Zušu ģints (Anguilla)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Daba: zušveidīgo kārta (Anguilliformes)
- ↑ McCosker, John F. (1998). Paxton, J.R. & Eschmeyer, W.N.. ed. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. p. 89. ISBN 0-12-547665-5
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Zutis
- ↑ «Seafood Watch: Unagi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 6. martā.
- ↑ 5,0 5,1 Eiropas zutis
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zuši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Saldūdens zuši[novecojusi saite]
|