Baltais vītols
| Baltais vītols Salix alba (L.) | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Kārta | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Vītolu dzimta (Salicaceae) |
| Ģints | Vītoli (Salix) |
| Suga | Baltais vītols (Salix alba) |
 Baltais vītols Vikikrātuvē | |
Baltais vītols (latīņu: Salix alba) ir vītolu dzimtas koku suga, kas plaši sastopama Eirāzijā, taču kultivācijas ceļā ir ieviesusies ārpus pamatareāla gan Eiropā, gan citos kontinentos. Suga ir bieži sastopama visā Latvijas teritorijā, kur atsevišķi eksemplāri un grupas aug visdažādākajās vietās kultūrainavā un ūdenstilpju krastos.
Suga no citiem vītoliem viegli atšķirama pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām lapām.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltais vītols ir liels, līdz 25 m garš koks, kura stumbrs var sasniegt ļoti lielu diametru. Augam ir plašs vainags. Miza ir tumšpelēka un plaisājoša. Zari ir tievi, lokani, visbiežāk dzeltenpelēki. Pumpuri ir smaili un apmatoti. Lapas ir lancetiskas vai lineāri lancetiskas, 5—10 cm garas un 1—2 cm platas, to mala ir sīkzobaina, gals smails un ļoti īss kāts. Lapas virspuse un apakšpuse (vai tikai apakšpuse) klāta ar zīdainiem matiņiem, kas vainagam piešķir sudrabainu nokrāsu. Lapām ir lancetiskas, ātri nobirstošas pielapes. Spurdzes ir slaidas, 3—5 cm garas, putekšņlapas brīvas, divas, putekšnīcas dzeltenas. Auglenīca ir gandrīz sēdoša. Sēklotne ir šauri koniska, kaila, irbulis īss, drīksna šķelta. Zieda plēksne ir bāli dzeltena, vienkrāsaina. Zied maijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «baltais vītols - Salix alba L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-06-10.
|