Salpu klase
| Salpu klase | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Salpu klase (Thaliacea) |
| Sinonīmi | |
| Salpae | |
| Iedalījums | |
| |
 Salpu klase Vikikrātuvē | |
Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase. Dzīvo pārsvarā okeāna virsējos slāņos (līdz dažiem simtiem metru dziļumā). Ķermenis cilindrisks, garumā no dažiem milimetriem līdz 33 cm, klāts ar caurspīdīgu tuniku, kurai cauri redzamas gredzenveida muskuļu lentes un zarnu trakts. Ķermeņa pretējos galos izvietotas sifonu atveres: mutes atvere, kas ved uz plašu rīkli, un anālā atvere. Sirds atrodas vēdera (ventrālajā) pusē. Salpām ir atvērtā asinsrites sistēma. Nervu sistēmu veido virsrīkles ganglijs ar atejošem no tā nerviem. Virs tā atrodas gaismasjutīgais orgāns (actiņa).
Salpas dzīvo visos okeānos, izņemot Ziemeļu Ledus okeānu. Salpu dzīves cikls veidojas, mijoties dzimumu un bezdzimumu paaudzēm. Hermofrodīta dzimumīpatņa ķermenī attīstās vienīgais embrijs. No embrija izaug jauna bezdzimuma salpa, uz kuras izauguma — stolona — pumpurojoties veidojas daudzskaitlīgi dzimuma paaudzes indivīdi. Šādu salpu ķēdītes atraujas no stolona, veidojot kolonijas līdz vairākiem simtiem īpatņu katrā. Reizēm okeānos salpas veido milzīgas kopas. Ar simbiotisku baktēriju starpniecību salpas tumsā izstaro luminiscējošu gaismu. Barojas ar fitoplanktonu. Salpas kalpo par barību zivīm un jūras bruņurupučiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klasē ir ap 25 sugām. Salpas iedala 3 kārtās pa vienai dzimtai katrā.
Salpu klase (Thaliacea)
- kārta Pirosomas (Pyrosomida)
- kārta Salpas (Salpida)
- kārta Muciņsalpas (Doliolida)