Saltkurpis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Saltkurpis (rietumlībiešu: kīlmakǟnga, austrumlībiešu: kimkǟnga(li)) lībiešu mitoloģijā ir nedabiskā nāvē miruša un neaprakta vai bez dievvārda aprakta cilvēka (jo īpaši jaundzimušā vai nekristīta bērna) gars. Vēlāk saltkurpja jēdziens, iespējams, izplūdis un ar to vienkārši sāka skaidrot dažādas neizprotamas parādības un reizēm saistīt ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu un pat Velnu. Aizsarglīdzeklis pret Saltkurpi esot bijis krusts, krustceles un citas krustveidīgas vietas vai priekšmeti, kā arī sudraba lode.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 238. lpp. ISBN 5-89960-044-6.