Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
| |||||||||||||||||||||||||||
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika (somu: Suomen sosialistinen työväentasavalta) jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918. gada 27. janvāra līdz 16. maijam, kurā valdīja Padomju Krievijas atbalstītā Somijas Tautas pilnvaroto padome.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1918. gada 27. janvārī Somijas Sarkanā gvarde sāka sacelšanos pret Somijas likumīgi ievēlēto valdību, kas pārauga karā starp sarkangvardiem un Balto gvardi. 28. janvārī Sarkanie ieņēma Helsinkus un izveidoja Tautas pilnvaroto padomi, par kuras priekšsēdētāju kļuva Kullervo Manners. Tajā pašā dienā padome pieņēma deklarāciju "Somijas strādniekiem un pilsoņiem!", kurā tā sevi pasludināja par valsts revolucionāro valdību.
Sarkanajiem izdevās pārņemt varu rūpnieciskajos rajonos Somijas dienvidos un rietumos, kur dzīvoja 2/3 valsts iedzīvotāju. Frontes līnija izveidojās no Pori gar Tamperes ziemeļiem līdz Karēlijas zemesšaurumam.
Varas nostiprināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarkano kontrolētajā teritorijā likvidēja agrākās valsts institūcijas, izveidoja strādnieku kontroli dzelzceļā, rūpnīcās, bankās u.c. Izveidoja Augstāko revolucionāro tiesu. Lai kontrolētu izpildvaru, 14. februārī izveidoja Strādnieku galveno padomi, kuru veidoja 40 tautas deputāti. Par tās priekšsēdētāju kļuva Valfrīds Pertile. 22. februārī Strādnieku galvenā padome pieņēma konstitūciju. Lai arī pēc konstitūcijas augstākā vara piederēja Strādnieku galvenajai padomei, reāli Sarkanajā Somijā vara piederēja Tautas pilnvaroto padomei.
1. martā starp Somijas Sociālistisko Strādnieku Republiku un Padomju Krieviju noslēdza miera līgumu. Sarkanie somi nevēlējās ciešu aliansi ar boļševikiem, jo vairākos jautājumos to uzskati atšķīrās. Lai atrisinātu robežstrīdus, tika nolemts apmainīties ar teritorijām: artilērijas bāze Ino Karēlijas zemesšaurumā tika atdota Krievijai, pretī saņemot Petsamo ziemeļos ar izeju pie jūras.
Sagrāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīļa sākumā Baltie ieņēma Tamperi, kas sagrāva Sarkano cīņassparu. Pēc vācu spēku izsēšanās Somijas dienvidu krastā Tautas pilnvaroto padome 6. aprīlī nolēma pārcelties uz Viborgu. 10. aprīlī par Sarkanās gvardes virspavēlnieku ar visplašākajām pilnvarām tika ievēlēts Kullervo Manners. 13. un 13. aprīlī Tautas pilnvaroto padomes departamenti tika reorganizēti, un par tās priekšsēdētāju kļuva Oto Kūsinens. Reāli Tautas pilnvaroto padome Viborgā darbību neuzsāka, jo daudzi tās locekļi atradās Krievijā. Pēdējie Tautas pilnvaroto padomes dalībnieki Viborgu atstāja 25. aprīlī, un ar kuģi devās uz Padomju Krieviju.
Sarkanie gvardi līdz pēdējam cīnījās. 16. maijā Baltie bija uzvarējuši.