Kullervo Manners
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Kullervo Ahilless Manners (Kullervo Achilles Manner, dzimis 1880. gada 12. oktobrī, miris 1939. gada 15. janvārī) bija somu žurnālists, politiķis. Bijis Eduskuntas deputāts, Somijas sociāldemokrātiskās partijas (SDP) priekšsēdētājs. Somijas pilsoņu kara laikā bijis Somijas tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētājs. Vēlāk PSRS vadījis Somijas komunistisko partiju (SKP).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kullervo Manners dzimis mācītāja ģimenē Kokemeki. Pēc universitātes absolvēšanas 1900. gadā strādāja par žurnālistu laikrakstā Porvo. 1905. gadā iestājās Somijas sociāldemokrātiskajā partijā. 1906. gadā Porvo izveidoja laikrakstu Työläinen ("darbaļaudis") un kļuva par tā galveno redaktoru. No 1910. līdz 1914. gadam un 1917. gadā bija Eduskuntas deputāts no Ūsimā vēlēšanu apgabala, pārstāvot sociāldemokrātisko partiju. Manners bija izcils orators.
Pēc tam, kad 1916. gada parlamenta vēlēšanās sociāldemokrāti ieguva vairākumu, 1917. gada pavasarī Kullervo Manners tika ievēlēts par Eduskuntas priekšsēdētāju. Pirms tam viņš jau bija kļuvis par SDP priekšsēdētāju, nomainot Mati Pāsivuori. Mannera vadībā 1917. gada jūlijā tika pieņemts likums, kas Somijas lielkņazistes iekšpolitiskos jautājumos par augstāko varas nesēju pasludināja Eduskuntu. Tas izraisīja Krievijas pagaidu valdības neapmierinātību, un parlaments tika atlaists. Kullervo Manners ar to nesamierinājās, un aicināja deputātus pulcēties 29. augustā, bet krievu žandarmi neielaida tos sēžu telpā. Lai gan vēlāk rudenī "Mannera Eduskunta" demonstratīvi sapulcējās, tika nolemts piedalīties jaunajās vēlēšanās. 1917. gada oktobra sākumā notika jaunas Eduskuntu vēlēšanās, kurās sociāldemokrāti palika mazākumā. Sociāldemokrāti ar to nespēja samierināties un paziņoja, ka "Mannera Eduskunta" arī turpmāk paliek vienīgā likumīgā. Kullervo Manners pārgāja no parlamentārās cīņas uz revolucionāro.
Sākoties Somijas pilsoņu karam, 1918. gada 28. janvārī Kullervo Manners tika iecelts par pašpasludinātās Somijas tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētāju. 10. aprīlī Manners kļuva arī par Sarkanās gvardes virspavēlnieku, iegūstot diktotoriskas pilvaras. Viņam nebija bruņoto spēku vadīšanas pieredzes, un Sarkanie karu zaudēja. 1918. gada 25. aprīlī Manners un citi Tautas pilnvaroto padomes locekļi aizbēga uz Padomju Krieviju.
1918. gada augustā Kullervo Manners bija viens no Somijas komunistiskās partijas dibinātājiem. 1920. gadā viņš kļuva par SKP priekšsēdētāju, nomainot Irju Sirolu, un Kominternes izpildkomitejas locekli. Manners sacentās ar Oto Kūsinenu par partijas līniju un vadību. Sākotnēji viņš šajā iekšpartijas cīņā uzvarēja, bet 1930. gados situācija mainījās, kad Somijā aktivizējās antikomunistiskā Lapua kustība un līdz ar to tika kritizēta komunistu partijas vadība. 1934. gada maijā Manneru atstādināja no partijas vadības. Viņš vēl neilgi strādāja Kominternē, līdz viņu izslēdza no partijas un 1935. gada jūlijā arestēja. Manneram piesprieda 10 gadu cietumsodu, apsūdzot viņu "slepenā savienībā ar somu fašistiem". Kullervo Manners tika nosūtīts uz Uhtpečlag nometni Čibju ciemā (tagad Uhta) Komi republikā. Kullervo Manners mira 1939. gada 15. janvārī no tuberkulozes.
Oficiāli reabilitēts 1962. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|