Savina lācis
| Savina lācis Ursus savini | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Lāči (Ursus) |
| Suga | Savina lācis (Ursus savini) |
Savina lācis (Ursus savini) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Savina lācis dzīvoja pleistocēnā pirms miljons gadiem Eiropas teritorijā. Savina lāča fosilijas ir atrastas dažādās vietās, piemēram, gan Anglijas austrumos, gan Austrijā[1].
Kādreiz pastāvēja uzskats, ka Savina lācis ir attīstījies no etrusku lāča (Ursus etruscus), tomēr 2001. gada atklājums Spānijā ir ieviesis korekcijas zināšanās par lāču attīstību. Spānijā tika atklātas Dolinas lāča (Ursus dolinensis) fosilijas. Izpētot fosilijas, zinātnieki secināja, ka Dolinas lācis ir bijis tiešs etrusku lāča pēctecis, toties priekštecis Savina lācim[2]
Savina lācis bija daudz lielāks par etrusku lāci, bet joprojām mazāks par seno alu lāci (Ursus deningeri)[1]. Savina lāčiem priekšdzerokļi ir izzuduši pavisam vai dažiem indivīdiem tie ir ļoti mazi. Savina lāča piere ir apaļāka, izteiksmīgāk velvēta, salīdzinot ar etrusku lāci. Ir dažādas versijas par to, kurām lāču sugām Savina lācis ir bijis priekštecis; viena no versijām apgalvo, ka Savina lācis sadalījās divās lielās grupās - Eiropas grupā un Āzijas grupā, attiecīgi no Eiropas Savina lāčiem attīstījās senais alu lācis (Ursus deningeri), bet no Āzijas Savina lāčiem attīstījās brūnais lācis (Ursus arctos)[3]; otra versija izvirza hipotēzi, ka Savina lācis ir bijis priekštecis tikai senajam alu lācim, bet brūnā lāča priekštecis ir bijis etrusku lācis[1].