Seleiks II Kalliniks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Seleiks II Kalliniks
Σέλευκος Β΄ ὁ Καλλίνικος ὁ Πώγων
Coin of Seleucus II Callinicus (cropped), Antioch mint.jpg
Seleika II portrets uz Antiohā kaltas monētas.
Seleikīdu impērijas valdnieks
Amatā
246. gads p.m.ē. Jūlijs — 225. gada p.m.ē. Decembris
Priekštecis Antiohs II Teos
Pēctecis Seleiks III Keravns

Dzimšanas dati Ap 265. gadu p.m.ē.
Miršanas dati 225. gada p.m.ē. Decembrī
Dzīvesbiedrs(-e) Laodīke II
Reliģija pagānisms

Seleiks II Kallinks (grieķu: Σέλευκος Β΄ ὁ Καλλίνικος ὁ Πώγων;. 265.g. p.m.e — 225.g.p.m.e) bija hellēnistiskās Seleikīdu impērijas ceturtais valdnieks. Valdīšanas laikā nācās cīnīties ar dažādiem ienaidniekiem vairākās frontēs un piedzīvot vairākas militāras neveiksmes. Viņa vadītajai valstij šis periods bija ļoti trauksmains un tā sekas bija impērijas daļēja sairšana.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seleiks II Kallinks dzimis Antioha II un viņa pirmās sienas Laodīkes I ģimenē. Pēc Antioha II nāves, viņa pirmā sieva atradās trimdā Efesā, kur arī pasludināja savu dēlu par jauno valdnieku. Tajā pašā laikā arī Antioha II otrā sieva Berenīke pasludināja savu dēlu par jauno valdnieku un vienlaicīgi pārņēma varu lielā daļā Sīrijas. Tomēr jau drīz vien viņus abus nogalināja Laodīkes atbalstītāji.

Kā sekas tam bija Trešā sīrijas kara sākums, kad Berenīkes brālis, Ēģiptes valdnieks Ptolemajs III iebruka Seleikīdu impērijas teritorijā un iekaroja visu Sīrīju un Kilīkiju, kā arī izvērsa uzbrukumu Tigras upes virzienā. Seleiks spēja patverties Anatolijas pussalā un sakoncentrēt tur savu varu. Nākamajā gadā Ptolemajs III atgriezās Ēģiptē ar bagātu laupījumu. Pēc ēģiptiešu aiziešanas Seleiks organizēja plašu militāro kampaņu, lai atgūtu zaudētās teritorijas un nodrošinātu to lojalitāti. 241. gadā p.m.e. tika noslēgts miera līgums ar Ptolemaju Ēģipti, kas atgriezās pie pirmskara robežām, tomēr Ēģipte paturēja savus iekarojumus Trāķijā, kā arī svarīgo Efesas pilsētu. Šajā laikā arī Seleika brālis Antiohs Heraks meta izaicinājumu sava brāļa varai un pasludināja sevi par Anatolijas pussalas valdnieku. Divu gadu ilgs brāļu karš noslēdzās ar kauju pie Ankaras, kur Seleiks tika sakauts un tikai par mata tiesu izglābās no nāves. Pēc tam Seleiks pameta Anatoliju un starp abiem brāļiem iestājās trausls pamiers.

Impērijas austrumos turpinājās sairuma process. Seleiks organizēja karagājienu uz Partiju, tomēr tas bija nesekmīgs. Pēc Ankaras kaujas partieši izmantoja izdevību uzbrukt Seleika valdījumiem un paplašināja savas valsts teritoriju par vairākām lielām pilsētām. Arī Baktrija pilnībā sarāva saites ar centrālo varu, kad tās dumpīgā vietvalža Diodota I dēls Diodots II pasludināja sevi par Baktrijas karali un noslēdza savienību ar Partas impēriju.

Ap 227.g.p.m.e. Seleiks bija stabilizējis situāciju valstī tik tālu, ka sāka plānot karagājienu, lai atgūtu kontroli pār Anatolijas pussalu, kur viņa brāli Antiohu Heraku tikmēr bija sakāvis un nomainījis Pergamas valdnieks Attāls. Tomēr, pirms bija paspējis uzsākt karagājienu, Seleiks II negaidīti mira 225. gada p.m.e decembrī krītot no zirga. Viņa vietā par valdnieku kļuva viņa vecākais dēls Seleiks III.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]