Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.
Parta (persiešu : اشکانیان , Ashkâniân ) bija valsts no 247 . gadu p.m.ē. līdz 224 . gadam mūsdienu Irānas teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu Turkmenistānas , Afganistānas , Pakistānas , Kuveitas , Saūda Arābijas , Irākas , Sīrijas , Turcijas , Gruzijas , Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijā.
Valsts radās, kad parnu nomadu cilts valdnieks Aršaks Seleikīdu valstij atkaroja Partiju . Partā valdīja Aršakīdu valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija Mitridats I (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta satrapijās . Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja grieķu un babiloniešu kulti, austrumos — zoroastrisms , bet Margiānā — budisms . Valsts bija galvenais Romas impērijas sāncensis Vidusjūras austrumdaļā un Tuvajos Austrumos .
Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226 . gadā pēdējais Partas valdnieks Artabans krita kaujā un Partas vietā nodibinājās Sasanīdu valsts .
Senās Vidusāzijas impērijas
