Seleikīdu impērija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē.

Seleikīdu impērija (grieķu: Αυτοκρατορία των Σελευκιδών, Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312. gada p.m.ē. līdz 63. gadam p.m.ē. pārvaldīja Seleikīdu dinastijas valdnieki. Šīs dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no Aleksandra Lielā vadošajiem ģenerāļiem. Valsts tika izveidota pēc Aleksandra Lielā nāves, kad viņa impērija tika sadalīta starp ģenerāļiem. Seleiks ieguva Babiloniju, un laika gaitā valsts kontrolētā teritorija paplašinājās, pārvaldot arī citas savulaik Aleksandra Lielā iekarotās zemes Tuvajos Austrumos. Valsts uzplaukuma laikā tās pakļautībā bija Anatolijas centrālā daļa, Levante, Persija, mūsdienu Afganistānas, Pakistānas, Turkmenistānas teritorijas, kā arī neliela daļa no mūsdienu Indijas.

Seleikīdu impērija bija nozīmīgs hellēnisma kultūras centrs. Tajā dominēja grieķu tradīcijas un visās lielākajās pilsētās pastāvēja ievērojamas grieķu kopienas, kas periodiski papildinājās ar jauniem ieceļotājiem no Grieķijas. Impērijas galvenā sāncense tās sākumposmā bija Ptolemaju Ēģipte kuras sakaušanai tika aizvadīti daudzi neveiksmīgi kari. Vēlāk impēriju sāka apdraudēt jaunizveidotā persiešu Partas valsts kā arī Romas republika. No 305. gada p.m.ē. līdz 240. gadam p.m.ē. Seleikīdu impērijas galvaspilsēta bija Seleikija — pilsēta, kas tika uzcelta aptuveni 50 km uz ziemeļiem no Babilonas. Pēc tam galvaspilsēta līdz 63. gadam p.m.ē. bija Antioha.

2. gs. p.m.e jau izmēros krietni sarukušo Seleikīdu impēriju iekaroja Partas valdnieks Mitridats I. Tomēr neliela Seleikīdu valdnieku pārvaldīta valsts turpināja pastāvēt Sīrijā līdz 83.g.p.m.e to iekaroja Armēnijas valdnieks Tigrans Lielais. Pieaugot Romas Republikas ietekmei reģionā un tās vēlmei iegūt sev sabiedrotos 69.g.p.m.e tika atjaunota neliela Seleikīdu valsts Romai pakļautas (klienta) teritorijas statusā. Tomēr arī šajā statusā radās vairāki Seleikīdu valdnieka troņa pretendenti un to savstarpējās cīņas uzturēja nemitīgu spriedzi Sīrijā. Pēc Romas ģenerāļa Gneja Pompeja uzvaras pār Partas valdnieku Mitridatu tika izlemts Tuvajos austrumos izveidot vairākas jaunas provinces un atkarīgās valstis. Lai arī Romas iekarotajām Jūdejas un Armēnijas provincēm tika saglabāta daļēja autonomija Seleikīdu valdnieki radīja tik lielu spriedzi reģionā, ka viņu pārvaldītā valsts 63.g.p.m.e. tika likvidētā un Sīrijā tika izveidota parasta Romas province.


Seleikīdu impērijas valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]