Seleiks II Kalliniks

Seleiks II Kalliniks; Σέλευκος Β΄ ὁ Καλλίνικος ὁ Πώγων
	Seleika II portrets uz Antiohā kaltas monētas.
	Seleikīdu impērijas valdnieks
	Amatā; 246. gads p.m.ē. jūlijs — 225. gada p.m.ē. decembris
Priekštecis	Antiohs II Teos
Pēctecis	Seleiks III Keravns
Dzimšanas dati	Ap 265. gadu p.m.ē.
Miršanas dati	225. gada p.m.ē. Decembrī
Dzīvesbiedrs(-e)	Laodīke II
Reliģija	pagānisms

Seleiks II Kallinks (grieķu: Σέλευκος Β΄ ὁ Καλλίνικος ὁ Πώγων; 265. g. p.m.ē. — 225. g. p.m.ē.) bija hellēniskās Seleikīdu impērijas ceturtais valdnieks. Valdīšanas laikā nācās cīnīties ar dažādiem ienaidniekiem vairākās frontēs un piedzīvot vairākas militāras neveiksmes. Viņa vadītajai valstij šis periods bija ļoti trauksmains, un tā sekas bija impērijas daļēja sairšana.

Dzīvesgājums

Seleiks II Kallinks dzimis Antioha II un viņa pirmās sienas Laodīkes I ģimenē. Pēc Antioha II nāves, viņa pirmā sieva atradās trimdā Efesā, kur arī pasludināja savu dēlu par jauno valdnieku. Tajā pašā laikā arī Antioha II otrā sieva Berenīke pasludināja savu dēlu par jauno valdnieku un vienlaicīgi pārņēma varu lielā daļā Sīrijas. Tomēr jau drīz vien viņus abus nogalināja Laodīkes atbalstītāji.

Kā sekas tam bija Trešā Sīrijas kara sākums, kad Berenīkes brālis, Ēģiptes valdnieks Ptolemajs III iebruka Seleikīdu impērijas teritorijā un iekaroja visu Sīrīju un Kilīkiju, kā arī izvērsa uzbrukumu Tigras upes virzienā. Seleiks spēja patverties Anatolijas pussalā un sakoncentrēt tur savu varu. Nākamajā gadā Ptolemajs III atgriezās Ēģiptē ar bagātu laupījumu. Pēc ēģiptiešu aiziešanas Seleiks organizēja plašu militāro kampaņu, lai atgūtu zaudētās teritorijas un nodrošinātu to lojalitāti. 241. gadā p.m.ē. tika noslēgts miera līgums ar Ptolemaju Ēģipti, kas atgriezās pie pirmskara robežām, tomēr Ēģipte paturēja savus iekarojumus Trāķijā, kā arī svarīgo Efesas pilsētu. Šajā laikā arī Seleika brālis Antiohs Heraks meta izaicinājumu brāļa varai un pasludināja sevi par Anatolijas pussalas valdnieku. Divu gadu ilgs brāļu karš noslēdzās ar kauju pie Ankaras, kur Seleiks tika sakauts un tikai par mata tiesu izglābās no nāves. Pēc tam Seleiks pameta Anatoliju, un starp abiem brāļiem iestājās trausls pamiers.

Impērijas austrumos turpinājās sairuma process. Seleiks organizēja karagājienu uz Partu, tomēr tas bija nesekmīgs. Pēc Ankaras kaujas partieši izmantoja izdevību uzbrukt Seleika valdījumiem un paplašināja savas valsts teritoriju ar vairākām lielām pilsētām. Arī Baktrija pilnībā sarāva saites ar centrālo varu, kad tās dumpīgā vietvalža Diodota I dēls Diodots II pasludināja sevi par Baktrijas karali un noslēdza savienību ar Partas impēriju.

Ap 227. gadā p.m.ē. Seleiks bija stabilizējis situāciju valstī tik tālu, ka sāka plānot karagājienu, lai atgūtu kontroli pār Anatolijas pussalu, kur viņa brāli Antiohu Heraku tikmēr bija sakāvis un nomainījis Pergamas valdnieks Attāls. Tomēr, pirms bija paspējis uzsākt karagājienu, Seleiks II negaidīti mira 225. gada p.m.ē. decembrī krītot no zirga. Viņa vietā par valdnieku kļuva viņa vecākais dēls Seleiks III.