Sembas pussala
| Sembas pussala | |
|---|---|
| Калининградский полуостров | |
_%D1%81%D0%BC%D1%8B%D1%82_%D0%BC%D0%BE%D1%80%D0%B5%D0%BC_%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8C%D1%8E,_%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%BE_%D0%B8_%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D1%81%D0%B5%D0%B3%D0%B4%D0%B0.JPG) Pussalas piekraste pie Svetlogorskas | |
  Sembas pussala  Sembas pussala  Sembas pussala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°EKoordinātas: 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°E |
| Platība | 1900 km² |
| Augstākais kalns |
Galtgarbens 110,4 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Apgabals |
 Kaļiņingradas apgabals |
| Lielākā pilsēta | Kaļiņingrada |
| Demogrāfija | |
| Pamatiedzīvotāji | krievi |
 Sembas pussala Vikikrātuvē | |
Sembas pussala arī Sambijas pussala (lietuviešu: Semba, vācu: Samland), mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala (krievu: Калининградский полуостров), ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.[1] Atrodas starp Kuršu jomu un Gdaņskas līča Vislas jomu. Administratīvi ietilps Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Nosaukums cēlies no seno prūšu Sembas zemes, kas aizņēma pussalu. Svarīgākais seno baltu dzintara ieguves un tirdzniecības centrs. Vienīgā vietu prūšu zemēs, kur, par spīti daudzajiem stāvkrastiem, bija izeja uz atklāto jūru. Vēlākos gadsimtos piekrastē dzīvoja latviešiem tuvie kursenieki.
-
Prūšu zemes 13. gadsimtā
-
Austrumu piekraste
-
Apdzīvotības karte, 1902
.JPG)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Kaļiņingradas pussala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 322. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sembas pussala.