Kaļiņingradas apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaļiņingradas apgabals
Калининградская область
—  apgabals  —
Angrapas upe
Angrapas upe
Flag of Kaļiņingradas apgabals
Karogs
Coat of arms of Kaļiņingradas apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Municipālo veidojumu karte
Municipālo veidojumu karte
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs Kaļiņingrada
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 15 100 km²
Iedzīvotāji (2010)
 - Kopā 941 474
 - Etniskais sastāvs krievi (86,4 %)
ukraiņi (3,7 %)
baltkrievi (3,6 %)
Mājaslapa: http://www.gov39.ru/
Kaļiņingradas apgabals Vikikrātuvē

Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos. Tam nav robežu ar pārējo Krievijas teritoriju. Krievijas apgabals, kas atrodas vistālāk uz rietumiem.

Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem. Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu, kā arī nodarbojas ar zveju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.

Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un Postdamas vienošanās 1945. gada 2. augustā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no tās teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa ar galvaspilsētu Kēnigsbergu), Sarkanās armijas okupētajā Austrumprūsijas daļā tika izveidots Kēnigsbergas kara apgabals. 1946. gada 7. aprīlī KPFSR sastāvā tika izveidots Kēnigsbergas apgabals.

1946. gadā Staļins pieņēma galīgo lēmumu par jaunā apgabala rusifikāciju, 4. jūlijā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, Kēnigsbergas apgabals par Kaļiņingradas apgabalu, bet 9. jūlijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 1522. par 12 000 kolhoznieku un lauksaimniecības strādnieku ģimeņu "brīvprātīgu" pārvietošanu no KPFSR un Baltkrievijas PSR uz Kaļiņingradas apgabalu no 1946. gada augusta līdz oktobrim. Pirmais ešelons ar pārvietotajiem Brjanskas apgabala zemniekiem ieradās Gumbinenes (Gusevas) stacijā 1946. gada 23. augustā.

1947. gadā visus atlikušos apgabala vācu un lietuviešu pamatiedzīvotājus deportēja uz PSRS okupētās Austrumvācijas ziemeļu daļu, no kurienes viņi lielākoties vēlāk pārcēlās uz Lielbritānijas okupēto Rietumvācijas daļu.

Mēģinājumi pievienot Lietuvai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kembridžas Universitātes vēsturnieka Moraga Makaivora darbā "Padomju politika sakarā ar KPFSR jaunajām teritorijām, ap 1939. līdz 1953."[1] minēti fakti, ka 1945. gadā Staļins esot piedāvājis Kēnigsbergas apgabalu, līdzīgi Klaipēdas apgabalam, iekļaut Lietuvas PSR teritorijā, tomēr Lietuvas kompartijas vadītājs Antans Sņečkus no tā esot atteicies. Līdzīgu piedāvājumu 1963. gadā esot izteicis arī Hruščovs un 1987. gadā Gorbačovs, bet Lietuvas PSR vadītāji to atkal noraidījuši, lai izvairītos no Lietuvas krievu iedzīvotāju skaita palielināšanas.[2]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvi Kaļiņingradas apgabals ir sadalīts Kaļiņingradas pilsētā, 6 pilsētu rajonos (городской округ) un 15 rajonos (муниципальный район).

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaļiņingradas apgabalā ir 22 pilsētas (kursīvā rajona nozīmes pilsētas)

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. UTREES: University Theses in Russian, Soviet and East European Studies 1907-2016. Soviet policy towards the new territories of the RSFSR, circa 1939 to 1953. MORAG C. MCIVOR, PhD thesis, Cambridge (2012)
  2. Напоминая о Пруссии... Полемические заметки, написанные после посещения Калининградской области Алексей Балиев 23.09.2014 (krieviski)