Septiņi nāves grēki

Hieronīma Bosa glezna Septiņi nāves grēki

Septiņi nāves grēki ir kristietībā un ārpus tās populārs apzīmējums “galvenajiem” grēkiem, tomēr tas nav sastopams Bībelē šādā formā un ir vēlāk izveidots galveno, nevis “nāves” grēku saraksts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grēku uzskaitījums ir veidots un pārveidots laika gaitā. Pašreizējo galveno grēku sarakstu (septem principalibus vitiis) pamatā izveidoja pāvests Gregorijs I 590. gadā,^[1]^[2]^[3] pārstrādājot senāko sarakstu ar 8 grēkiem.^[4]

Nāves grēku jēdziens ieviesies, pamatojoties uz Jāņa 1. vēstules tekstu 5:16-17 par pie nāves novedošu un nenovedošu grēku.^[5] Pastāv versija, ka apzīmējums "Septiņi nāves grēki" pirmo reizi parādījies Hieronīma Bosa gleznas nosaukuma tulkojumā vairākās valodās.^{[nepieciešama atsauce]} Holandiešu mākslinieks Hieronīms Boss savu gleznu nosauca "Zeven Hoofdzonden", kas burtiski nozīmē "Septiņi galvenie grēki", un tā šo grēku kategoriju dēvē arī visi Romas Katoļu baznīcas dokumenti (piemēram, RKB katehisms).^[6] Taču vēlāk vairākās valodās, tostarp latviešu, angļu un krievu valodā, šie grēki nosaukti par nāves grēkiem. Vārdu savienojums "Septiņi nāves grēki" tehniski ir nepareizs, jo jebkurš no šiem septiņiem grēkiem reliģijā var būt gan ikdienišķs jeb piedodams, gan nāvīgs.

Grēku saraksti viduslaikos bija populāri, jo grēksūdze bieži vien tika izmantota, lai izraisītu vainas sajūtu un lai garīgā kārta, kas bija cieši saistīta ar valdošo šķiru, iegūtu dāsnākus gandarīšanas nolūkā samaksātos ziedojumus. Par to Baznīca tika daudz kritizēta, un lielā mērā tas bija arī iegansts Reformācijas uzsākšanai. Kritiski raksti pret pāvestu tiek vērsti joprojām.^[7]

Mūsdienu teoloģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teoloģiskajai domai attīstoties, uzsvars arvien vairāk tiek likts uz penitenta jeb grēku sūdzētāja sirdsapziņas nostāju, nevis uz ārēji redzamajām darbībām vai izturēšanos.

Saskaņā ar Romas Katoļu baznīcas mācību, pastāv septiņi galvenie grēki, t.i., visvairāk izplatītie grēki, kas ir pretēji galvenajiem (kardinālajiem) tikumiem. Par galvenajiem grēkiem sauc tos, kas izraisa citus grēkus un netikumus.^[6] Savukārt “nāves grēki” jeb nāvīgi grēki ir tādi, kas ir izdarīti brīvprātīgi, apzināti un būtiskā lietā.^[8] Nāves grēks nošķir cilvēku no Dieva, un tiek uzskatīts, ka nāvīgs grēks noved pie dvēseles bojāejas.

Šo pašu grēku sarakstu atzīst arī galvenās protestantu konfesijas.