Sergejs Konoņenko

Sergejs Konoņenko;
Personīgā informācija
Dzimis	1964. gadā ;
Miris	1991. gada 20. janvārī ; Rīga, Latvija
Nodarbošanās	milicis

Sergejs Konoņenko (krievu: Сергей Кононенко 1964–1991) bija Rīgas milicijas leitnants. Latvijas Iekšlietu ministrijas Kirova rajona (tagad Centra rajons) iecirkņa inspektors, viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem.

Milicijas leitnants Konoņenko strādāja Kirova rajona milicijas nodaļā. 1991. gada 20. janvāra vakarā viņš atgriezās no Vecrīgas^[1] un nokļuva apšaudē Kanālmalas apstādījumos pie Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6. Nošauts no Bastejkalna puses Rīgas OMON un pagaidām nezināmu kaujinieku uzbrukuma laikā.^[2] Apglabāts Rīgas 2. Meža kapos (Braslas kapos).^[3]

Bez tēva palika viņa dēls Pāvels.^[4]

Piemiņa

Kanālmalas apstādījumos starp Bastejkalnu un Raiņa bulvāri atrodas akmens ar uzrakstu Sergeja Konoņenko piemiņai. Informācija par viņu atrodama 1991. gada barikāžu muzejā.

Pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda ierosinājuma Sergeja Konoņenko ģimenes locekļiem piešķīra Latvijas Republikas pilsonību.^[5] Ar Iekšlietu ministra Daiņa Turlā pavēli 1996. gada 18. janvārī viņa atraitnei Svetlanai Konoņenko piešķīra naudas pabalstu.^[6]

Apbalvojums

2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Sergeju Konoņenko pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.^[7]

Atsauces

↑ Jānis Dimbelis. «Naktī patrulējām ielās». www.barikadopedija.lv. Barikadopēdijas fonds. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. janvārī. Skatīts: 2020. gada 26. janvārī.
↑ Владимир Вигман. ТРОЯНСКИЙ КОНЬ ОСОБОГО НАЗНАЧЕНИЯ Arhivēts 2014. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē. no gazeta.zn.ua, 1996. gada 6 martā (krieviski)
↑ «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.
↑ Lūdz palīdzību barikāžu laika upuru tuviniekiem BNS 2004. gada 21. janvārī
↑ Intervija. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais^{[novecojusi saite]} no Viesturs Radovics, "Neatkarīgā" 2005. gada 11. janvārī
↑ Iekšlietu ministra pavēle nr. 11p/s Par apbalvošanu 1996. gada 18. janvārī
↑ Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus Arhivēts 2020. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī

Ārējās saites

barikades.lv, 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa

[1] Jānis Dimbelis. «Naktī patrulējām ielās». www.barikadopedija.lv. Barikadopēdijas fonds. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. janvārī. Skatīts: 2020. gada 26. janvārī.

[2] Владимир Вигман. ТРОЯНСКИЙ КОНЬ ОСОБОГО НАЗНАЧЕНИЯ Arhivēts 2014. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē. no gazeta.zn.ua, 1996. gada 6 martā (krieviski)

[3] «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.

[4] Lūdz palīdzību barikāžu laika upuru tuviniekiem BNS 2004. gada 21. janvārī

[5] Intervija. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais^{[novecojusi saite]} no Viesturs Radovics, "Neatkarīgā" 2005. gada 11. janvārī

[6] Iekšlietu ministra pavēle nr. 11p/s Par apbalvošanu 1996. gada 18. janvārī

[7] Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus Arhivēts 2020. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]