Sergejs Konoņenko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sergejs Konoņenko
Sergejs Konoņenko
Personīgā informācija
Miris 1991. gada 20. janvārī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās milicis
Segeja Konoņenko piemiņas akmens Kanālmalas apstādījumos

Sergejs Konoņenko (krievu: Сергей Кононенко) bija Rīgas milicijas darbinieks, milicijas leitnants. Latvijas Iekšlietu ministrijas Rīgas Centra rajona iecirkņa inspektors.

Leitnants Konoņenko ir viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem, nošauts 1991. gada 20. janvāra vakarā pie Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6 Rīgas OMON un pagaidām nezināmu kaujinieku uzbrukuma laikā.[1] Bez tēva palika viņa dēls Pāvels.[2] Konoņenko miršanas brīdī kopā ar Barikāžu aizstāvjiem apsargāja Iekšlietu ministrijas ēku. [3]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanālmalas apstādījumos starp Bastejkalnu un Raiņa bulvāri atrodas akmens ar uzrakstu Sergeja Konoņenko piemiņai. Informācija par viņu atrodama 1991. gada barikāžu muzejā.

Pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda ierosinājuma Sergeja Konoņenko ģimenes locekļiem piešķīra Latvijas Republikas pilsonību.[4] Ar Iekšlietu ministra Daiņa Turlā pavēli 1996. gada 18. janvārī viņa atraitnei Svetlanai Konoņenko piešķīra naudas pabalstu.[5]

Apbalvojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Sergeju Konoņenko pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Владимир Вигман. ТРОЯНСКИЙ КОНЬ ОСОБОГО НАЗНАЧЕНИЯ no gazeta.zn.ua, 1996. gada 6 martā (krieviski)
  2. Lūdz palīdzību barikāžu laika upuru tuviniekiem BNS 2004. gada 21. janvārī
  3. Jānis Dimbelis. «Naktī patrulējām ielās». www.barikadopedija.lv. Barikadopēdijas fonds. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. janvārī. Skatīts: 2020. gada 26. janvārī.
  4. Intervija. Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais[novecojusi saite] no Viesturs Radovics, "Neatkarīgā" 2005. gada 11. janvārī
  5. Iekšlietu ministra pavēle nr. 11p/s Par apbalvošanu 1996. gada 18. janvārī
  6. Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus laikraksts "Latvietis" Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • barikades.lv, 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa