Milicija (policija)

Milicija (krievu: милиция) bija policijas nosaukums Padomju Krievijā un Padomju Savienībā^[1] (līdz 1991. gadam) un vairākās Austrumu bloka valstīs (1945–1992), kā arī Dienvidslāvijā (1945–1992). Šis termins joprojām tiek plaši un dažkārt arī oficiāli lietots atsevišķās bijušajās padomju republikās, piemēram, Baltkrievijā, Tadžikistānā, Uzbekistānā un Kirgizstānā, kā arī daļēji atzītajās vai neatzītajās Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā.

Milicijas darbinieku sauc par milici (милиционер).

PSRS milicijas izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijā vārds "milicija" tika sākts lietot cariskās impērijas laikos, kad lielu streiku vai masu akciju laikā pret valdību, streikotāji vai pretestības dalībnieki no brīvprātīgo strādnieku vidus veidoja atsevišķas vienības, kas streiku laikā uzturēja kārtību.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada martā tika likvidēta policijas nodaļa un atsevišķais žandarmu korpuss, kas uzraudzīja tiesībsargājošo iestāžu darbību Krievijā. Viņu vietā kārtība bija jāuztur 1917. gada aprīlī jaunizveidotai policijai, kas tika nosaukta par "miliciju", lai uzsvērtu tās novitāti un tuvumu strādniekiem. Tālaika milicija bija divdaļīga:

centralizētā "valsts tautas milicija" (государственная народная милиция)
vietējo padomju organizētā "strādnieku milicija" (рабочая милиция), kas uzturēja kārtību vietējo masu pasākumu laikā un aizsargāja uzņēmumus.

Pēc Oktobra revolūcijas tika likvidētas visas iepriekšējās valsts institūcijas, arī tautas milicija. Toreizējā Krievijas boļševiku valdība uzskatīja, ka armija un policija nav vajadzīga, un kārtību uzturēs bruņota tauta. 1917. gada 10. novembrī (28. oktobrī pēc Jūlija kalendāra) tika izdots dekrēts par oficiālu Strādnieku milicijas izveidi Strādnieku un karavīru deputātu padomju vadībā. PSRS 10. novembris tika pasludināta par Milicijas dienu. Milicijas darbinieki padomju laikā tika mobilizēti no uzticamiem komunistiem.

Milicija tika izveidota, bet tai nebija personāla, tā bija vienkāršs brīvprātīgo formējums. Apmēram gadu milicija netika uzskatīta par valsts organizāciju. Dažos rajonos vecās strādnieku milicijas vienības tika izformētas, citās tās tika reorganizētas. Vietējās padomes savā teritorijā bieži izveidoja savas milicijas vienības. Drīz vien tika saprasts, ka milicija kā neatkarīgu brīvprātīgo vienību formējums nevar normāli darboties. 1918. gada martā iekšlietu komisariāts pieprasīja, lai milicija tiktu reformēta par valsts organizāciju ar pastāvīgiem pilna laika darbiniekiem, ar noteiktiem pienākumiem un darbotos atsevišķi no Sarkanās armijas. Pēc sagatavotajiem dokumentiem sākās "Strādnieku un zemnieku milicijas" (рабоче-крестьянская милиция) organizēšana.

Kopš tiem laikiem PSRS, vēlāk Krievijas milicija ir piedzīvoja daudzas reorganizācijas, lai gan galvenās funkcijas tika saglabātas.

Krievijas milicija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No brīža, kad Krievija kļuva neatkarīga pēc PSRS sabrukuma, PSRS milicijas Krievijas daļas kļuva par Krievijas Federācijas miliciju.

Milicijas pārveide par policiju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā 6. augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ierosināja miliciju reorganizēt par policiju.^[2] 2010. gadā viņš iesniedza izskatīšanai Valsts Domē federālā likuma "Par policiju" projektu.

2011. gada 7. februārī D. Medvedevs parakstīja likumu "Par policiju". 2011. gadā notika Krievijas milicijas darbinieku atestācija, atkārtoti pārbaudītie darbinieki saņēma jaunas nozīmītes, sertifikātus, dienesta automašīnām tika mainīta krāsa.^[3]

Krievijas milicijas (kopš 2011. gada — policijas) funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milicijas funkcijas:

personu drošības nodrošināšana;
noziegumu un administratīvo pārkāpumu novēršana;
atklāt un atrisināt noziegumus;
aizsargāt sabiedrisko kārtību un nodrošināt sabiedrisko drošību;
aizsargāt privāto, valsts, pašvaldību un citu īpašumu;
palīdzēt fiziskām un juridiskām personām, aizsargājot to tiesības un intereses likuma robežās.