Valdis Zatlers

Vikipēdijas lapa
Valdis Zatlers
Valdis Zatlers 2011. gadā
Latvijas Valsts prezidents
Amatā
2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Valdis Dombrovskis
Priekštecis Vaira Vīķe-Freiberga
Pēctecis Andris Bērziņš

Dzimšanas dati 1955. gada 22. martā (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija RP (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Lilita Zatlere
Profesija ārsts, traumatologs ortopēds
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts
Paraksts

Valdis Zatlers (dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011). Līdz tam viņš bija ārsts, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2011. gada, kad ierosināja referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, V. Zatlers bija arī paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs, bijis 11. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Zatlers dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā. No 1962. līdz 1973. gadam viņš mācījās Rīgas 50. vidusskolā, pēc kuras beigšanas no 1973. līdz 1979. gadam studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā.[1]

No 1979. līdz 1985. gadam V. Zatlers strādāja par traumatologu ortopēdu Rīgas 2. slimnīcā un 1985. gadā kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, šajā amatā viņš darbojās līdz 1994. gadam. 1986. gadā, laika posmā no maija līdz jūnijam, viņš kā medicīniskā dienesta virsnieks tika nosūtīts uz Ukrainu, lai piedalītos Čornobiļas AES katastrofas likvidācijas darbos. No 1988. līdz 1989. gadam V. Zatlers bija Latvijas ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists un vēlāk šīs biedrības domes loceklis. 1990. gadā dibināja Latvijas artroskopijas asociāciju, līdz 1993. gadam bija arī tās prezidents. No 1990. līdz 1991. gadam V. Zatlers 6 mēnešus papildināja zināšanas ortopēdijā Jeila Universitātē un Sirakjūsas Universitātē ASV, pēc atgriešanās Latvijā viņš sekmīgi ieviesa klīniskajā praksē locītavu slimību diagnostiku un ārstēšanu ar artroskopijas metodēm.

No 1994. gada līdz kļūšanai par Valsts prezidentu 2007. gadā V. Zatlers vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, būdams tās direktors, no 2004. gada arī valdes priekšsēdētājs. Līdztekus viņš no 2003. līdz 2008. gadam vadīja Latvijas Traumatologu ortopēdu asociāciju.

2003. gadā V. Zatleru tā laika veselības ministrs Āris Auders uz laiku atstādināja no slimnīcas vadītāja amata par iespējamām nelikumībām iepirkumos un neatļautu maksājumu pieprasīšanas no pacientiem,[2] bet vēlāk viņš tika amatā atjaunots.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskā darbība līdz prezidentūrai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju gados V. Zatlers nebija PSKP biedrs.[4] Trešās atmodas laikā viņš aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontē, no 1988. līdz 1989. gadam bija tās Domes loceklis.[5] Vēlāk politikā nav darbojies līdz ievēlēšanai par Valsts prezidentu. 1998. gadā, kad Andris Šķēle dibināja Tautas partiju, V. Zatlers izteica tai atbalstu, tomēr partijā neiestājās.[6]

Latvijas Valsts prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zatlers ar Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu Zatlera 2010. gada oficiālajā vizītē Krievijā
Zatlers un Vaira Vīķe-Freiberga 2011. gada 8. jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē, kurā svinīgo solījumu nodeva Zatlera prezidenta amata pēctecis Andris Bērziņš

2007. gada 22. maijā Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK), nespējot vienoties par viena partejiska Valsts prezidenta amata kandidāta atbalstīšanu, amatam izvirzīja V. Zatleru.[7] Partiju pārstāvju tikšanās, kurā tika izlemts par vienotu prezidenta amata kandidātu pēc ZZS pārstāvja Viestura Silenieka iniciatīvas notika neparastā vietā — Rīgas Zooloģiskajā dārzā —, kas pēc V. Zatlera ievēlēšanas izraisīja neizpratni sabiedrībā.[8][9]

Jau pirms ievēlēšanas par prezidentu plašu rezonansi izpelnījās V. Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par to, ka V. Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju, īpaši Tautas partiju.

31. maijā norisinājās prezidenta vēlēšanas. Tajās V. Zatlers tika ievēlēts par 7. Latvijas Valsts prezidentu,[10] iegūstot 58 balsis un apsteidzot savu konkurentu, Saeimas opozīcijas izvirzīto Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā V. Zatlers nodeva zvērestu Saeimai, oficiāli kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.[11]

2011. gada 28. maijā, dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers tiešraides uzrunā tautai Latvijas Televīzijā un Radio paziņoja, ka 10. Saeima (pēc balsojuma, ar kuru liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā) ir zaudējusi uzticību, un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.[12][13][14][15] Runā Valsts prezidents brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstī un oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz trīs tā dēvēto "oligarhu" (Aivara Lemberga, Andra Šķēles un A. Šlesera) nozīmīgo ietekmi uz politikas un ekonomikas norisēm valstī. V. Zatlers ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš izmantojis iespēju ierosināt Saeimas atlaišanu.[16]

2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanas.[17] Saeimas balsojumā V. Zatlers netika pārvēlēts amatā,[18] kļūstot par pirmo prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē, kas nesaņem atbalstu atkārtotam termiņam. Pēc uzvaras vēlēšanu otrajā kārtā par Valsts prezidentu kļuva Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības Andris Bērziņš,[19] kurš amatā stājās 8. jūlijā — nākamajā dienā pēc V. Zatlera termiņa beigām.[20]

Politiskā darbība pēc prezidentūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 9. jūlijā, nākamajā dienā pēc jaunā prezidenta stāšanās amatā, V. Zatlers sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par Zatlera Reformu partijas dibināšanu. Partijas dibināšanas kongress notika 23. jūlijā — dienā, kad notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu.[21] Saeimas ārkārtas velēšanās V. Zatlers tika ievēlēts 11. Saeimā, kur kandidēja uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, bet aizklātā balsošanā neieguva nepieciešamo deputātu atbalstu,[22] lai gan koalīcija bija vienojusies par atbalstu kandidātam.

2013. gada jūlijā V. Zatlers atkāpās no Reformu partijas valdes priekšsēdētāja amata (to ieņēma Edmunds Demiters), bet oktobrī arī no domes priekšsēdētāja amata (to ieņēma Jānis Vilnītis).

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Zatlers ir precējies ar Lilitu Zatleri un viņiem ir kopīgs dēls Kārlis Zatlers. V. Zatleram ir arī divi bērni no pirmās laulības ar Elitu Zatleri (Gustavs Zatlers un Felicita Zatlere-Kotāne), bet L. Zatlerei — meita no pirmās laulības Agnese Mangule.

2012. gada vasarā V. Zatleram veica prostatas vēža operāciju, slimība bija iemesls viņa mazāk aktīvai dalībai politikā šai laikā. Viņam arī bija konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā, kura tika operēta Briselē. Partijas biedri izteica gatavību palīdzēt operācijas apmaksai.[23][24]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citu valstu apbalvojumi
  • "Pro Merito Melitensi" Lielā krusta īpašā šķira (Maltas ordenis, 2008)
  • "Par īpašiem nopelniem Tēvijas labā" (Uzbekistāna, 2008)
  • Pirmās pakāpes ordenis "Draudzība" (Kazahstāna, 2008)
  • Karaļa Tomislava Lielā pirmās šķiras ordenis ar lenti un Lielo Zvaigzni (Horvātija, 2008)
  • Jaroslava Gudrā pirmās šķiras ordenis (Ukraina, 2008)
  • Svētā Georga ordenis (Gruzija, 2009)
  • Heidara Alijeva ordenis ar ķēdi (Azerbaidžāna, 2009)
  • Ismoila Samoni ordenis un ķēde (Tadžikistāna, 2009)
  • Izabellas Katolietes ordenis un ķēde (Spānija, 2009)
  • Māras Zemes Krusta ordenis ar ķēdi (Igaunija, 2009)
  • Baltās Rozes ordenis ar ķēdi (Somija, 2010)
  • Vītauta Dižā ordenis ar ķēdi (Lietuva, 2011)
  • Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (Rumānija, 2011)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  2. «Auders atstādina traumatoloģijas slimnīcas šefu.». tvnet.lv. 2003. gada 26. februārī. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  3. «Saeima vēlē nākamo Valsts prezidentu». tvnet.lv. 2007. gada 31. maijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  4. «Prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera CV». apollo.lv. 2007. gada 23. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  5. «Profile: Valdis Zatlers - surgeon, political newcomer, president». eux.tv. 2007. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 2007. gada 14. jūnijā. (angliski)
  6. «Valdis Zatlers». politika.lv. 2011. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  7. «Koalīcijas partijas izvirza Zatleru Valsts prezidenta amatam». apollo.lv. 2007. gada 22. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  8. «Zooloģiskais dārzs kā apspriedes vietu politiķiem». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  9. Laura Dreimane. «Ieskats Valda Zatlera prezidentūras četros gados». latvijasradio.lv, 2011. gada 13. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. maijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  10. «Latvia elects doctor as president». bbc.co.uk. 2007. gada 31. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  11. «Unknown surgeon elected president». The Baltic Times. 2007. gada 6. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  12. «Zatlers atlaiž Saeimu». tvnet.lv. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  13. «Zatlers nolemj rosināt Saeimas atlaišanu». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  14. «Āboltiņa nešaubās, ka tauta Saeimu atlaidīs; līdz vēlēšanām jānodrošina stabilitāte valstī». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  15. «Nacionālā apvienība ir gandarīta par prezidenta lēmumu». Visu Latvijai!. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.[novecojusi saite]
  16. «Zatlers ir Latvijas vēsturē pirmais Saeimas atlaišanas ierosinātājs». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  17. «Zatlers iebilst pret sasteigtām prezidenta vēlēšanām». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  18. «Bērziņu ievēlē par Valsts prezidentu». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  19. «Andris Berzins elected new president in Latvia». bbc.co.uk. 2011. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  20. «Beidzas Zatlera prezidenta pilnvaru termiņš». delfi.lv. 2011. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā.
  21. «Referenduma dienā Zatlers dibinās 'Reformu partiju'». Delfi. 2011.07.09. Skatīts: 2011.07.09.
  22. Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs
  23. Lelde Petrāne. «Zatleram ārzemēs veiks vēl vienu operāciju». Dienas Bizness (latviešu), 2012-07-18. Skatīts: 2020-01-22.[novecojusi saite]
  24. Valdis Zatlers veiksmīgi pārcietis operāciju Arhivēts 2012. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Kasjauns.lv
  25. 25,0 25,1 25,2 «Zatleram piešķirs Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu». apollo.lv. 2008. gada 30. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. martā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vaira Vīķe-Freiberga
Latvijas Valsts prezidents
2007. gada 8. jūlijs2011. gada 7. jūlijs
Pēctecis:
Andris Bērziņš