Sič-2-30

Vikipēdijas lapa
Sič-2-30
Січ-2-30
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsUkrainas Valsts kosmiskā aģentūra, Karogs: Ukraina Ukraina
IzgatavotājiKonstruktoru birojs Pivdenne, Karogs: Ukraina Ukraina
Starts13.01.2022. 15:25 UTC
Starta vietaKanaverala SLC-40 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteFalcon 9 Block 5
Palaists kopā arION SCV-004, Alba Cluster 3, Alba Cluster 4, Capella 7, Capella 8, 2 × ICEYE, UMBRA-02, BRO-5, Dodona, DEWASAT-1, ETV-A1, 44 × Flock 4x, Gossamer-Piccolomini, HYPSO-1, IRIS-A, 4 × Kepler, LabSat, 4 × Lemur-2, 3 × MDASat-1, NuX-1, OroraTech 1, STORK-1, STORK-2, SW1FT, 8 × Tevel-1, VZLUSat-2, 2 × FOSSA PocketPOD, Challenger, CShark Pilot-1, Delfi-PQ, EASAT-2, FOSSASAT-2E5, FOSSASAT-2E6, Grizu-263a, HADES, LAIKA, MDQube-SAT1, PION-BR1, SanoSat-1, SATTLA-2A, SATTLA-2B, Unicorn 1, Unicorn 2A, Unicorn 2D, Unicorn 2E, Unicorn 2TA1, WISeSAT-1, WISeSAT-2
Aktivitātes beigas13.01.2022.
NSSDC ID2022-002AY
SCN51030
EnerģijaSaules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums97,4°
Periods94.8 min
Apogejs522 km
Perigejs512 km
IepriekšējaisNākamais
Sič-2

Sič-2-30 (Січ-2-30) ir neaktīvs Ukrainas Zemes tāizpētes pavadonis. Tas orbītā tika palaists 2022. gada 13. janvārī Ukrainas Valsts kosmiskās aģentūras uzdevumā, bet ar to neizdevās nodibināt sakarus.

Sākotnēji izstrādes laikā pavadonim, kas bija Sič-2 uzlabotā versija, deva nosaukumu Sič-2-1. Tuvojoties Ukrainas neatkarības 30 gadadienai, to pārdēvēja par Sič-2-30.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmisko aparātu izgatavoja Dņipro bāzētais Konstruktoru birojs Pivdenne. Vadības sistēmu izstrādāja un izgatavoja uzņēmums Hartron. Optisko sistēmu izgatavoja uzņēmums Arsenal. Žiroskopus piegādāja Kanādas uzņēmums MSCI.

Sič-2-30 ir veidots uz MS-2-8 mikropavadoņu platformas bāzes. Tā masa ir 180 kg. Attēlveidotāja teritoriālā izšķirtspēja ir 7,8 metri, uztveršanas zonas platums ir 46,6 kilometri. Tas darbojas sešās spektrālajās joslās. Pavadoņa darbības ilgums bija plānots 5 gadi.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sič-2-30 tika palaists 2022. gada 13. janvārī 15:2 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Līdzbraucēju misijā Transporter-3 kopā ar to orbītā tika nogādāti 104 kosmiskie aparāti. Sič-2-30 tika izmests no raķetes otrās pakāpes 1 stundu 23 minūtes 2 sekundes pēc pacelšanās 548 km augstumā. Drīz pēc tam KB Pivdenne paziņoja, ka ir nodibināti sakari ar pavadoni, tas ir izvērsis saules baterijas un ir labā stāvoklī.

Tikai 27. janvārī KB Pivdenne paziņoja, ka, neraugoties uz sākotnējo kontaktu ar kosmisko aparātu, pavadoņu klastera palaišanas īpatnības neļāva lidojumu vadībai izveidot stabilus sakarus ar Sič-2-30. Nespējot noorientēt pavadoni darba stāvoklī, tā saules paneļi bija pakļauti tikai saules gaismai, kas atstarojās no Zemes virsmas, vai arī tiešai saules gaismai, kas nonāca ļoti nelielā leņķī. Tādējādi sistēmas saņēma pietiekamu enerģijas līmeni. Speciālisti cerēja, ka ar laiku pavadoņa saules baterijas būs vairāk pavērstas pret Sauli un uzlabosies enerģijas saņemšana, bet tomēr Sič-2-30 darbību neizdevās atjaunot.

Neatkarīgi novērotāji norādīja, ka, ņemot vērā pavadoņa sānu novietojumu uz Falcon-9 raķetes kravas adaptera, nevis sākotnēji paredzēto augšējo novietojumu uz Dnepr vai Ciklon-4 raķetes, Sič-2-30 atdalīšanas dinamika bija jāpārstrādā. Žurnālists Oleksandrs Humeņuks atklāja, ka Sič-2-30 projektā bija nopietni pārkāpumi, un daži fakti liecināja par korupciju.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]