Pāriet uz saturu

Sidrs

Vikipēdijas lapa
Sommersby ābolu sidra pudele

Sidrs ir vājš alkoholisks dzēriens (ar alkohola saturu no 2% līdz 8,5%), ko spirta rūgšanā iegūst no dažādu augļu (piemēram, ābolu, bumbieru, persiku u.c.) sulas.[1]

1960. gados dibināta ES sidra un augļu vīna ražotāju asociācija (L'Association des Industries des Cidres et Vins de fruits de l’U.E), kurā apvienojusies Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Anglija.[1]

Sidru var iedalīt vairākos veidos atkarībā no izmantotajiem augļiem, ražošanas metodes un garšas īpašībām:

  1. Pēc augļiem:
    • Ābolu sidrs: populārākais sidra veids, gatavots no dažādām ābolu šķirnēm. Āboli var būt saldi, skābi vai rūgteni, kas ietekmē galaprodukta garšu.
    • Bumbieru sidrs (perijs): gatavots no īpašām bumbieru šķirnēm. Parasti maigāks un saldāks nekā ābolu sidrs.
    • Eksotiskie sidri: dažreiz sidram pievieno ogas, tropiskos augļus vai garšvielas.
  2. Pēc garšas un cukura līmeņa:
    • Saldais sidrs: satur vairāk dabīgo cukuru, kas rada izteikti saldu garšu.
    • Pussaldais sidrs: līdzsvarota salduma un skābuma garša.
    • Sausais sidrs: minimāls cukura saturs, bieži vien ar izteikti rūgtenu vai skābu garšu.
  3. Pēc ražošanas metodes:
    • Dabiski fermentēts sidrs: izgatavots, izmantojot tikai dabīgos rauga procesus.
    • Pasterizēts sidrs: apstrādāts, lai pagarinātu glabāšanas termiņu.
    • Dzirkstošais sidrs: gāzēts dabiski vai mākslīgi.
    • Negāzēts sidrs: bez gāzes, ar dabīgāku un autentiskāku garšu.
  1. 1,0 1,1 «Kas īsti ir sidrs?». Latvijas Avīze. 2017. gada 22. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. februārī.