Sigetvāra
Izskats
| Sigetvāra | |||
|---|---|---|---|
| Szigetvár | |||
|
Sigetvāras pils | |||
| |||
| Koordinātas: 46°02′55″N 17°48′19″E / 46.04861°N 17.80528°EKoordinātas: 46°02′55″N 17°48′19″E / 46.04861°N 17.80528°E | |||
| Valsts |
| ||
| Meģe | Baraņa | ||
| Apriņķis | Sigetvāras apriņķis | ||
| Rakstos | 1391 | ||
| Pilsētas tiesības | 1966 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 39,51 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 9 383 | ||
| • blīvums | 269,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Sigetvāra (ungāru: Szigetvár) ir pilsēta Ungārijas dienvidos, Baraņas meģes Sigetvāras apriņķa centrs.
Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstos minēta 1391. gadā. Vēsturē iegājusi ar 1566. gada Sigetvāras aplenkumu, kurā apmēram 3000 cietokšņa aizstāvji imperatora Ferdinanda I komandiera Mikloša Zrīņi vadībā aizstāvējās pret vairāk nekā 100 000 osmaņu karavīriem. Lai arī pils tika ieņemta, aplenkuma laikā mira osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais. 1994. gadā pilsētā tika izveidots Ungāru un turku draudzības parks (Magyar-Török Barátság Park), kas veltīts šim notikumam. Pilsētas tiesības no 1966. gada. Pilsētā saglabājušās turku laika celtnes.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Magyarország helységnévtára; publicēšanas datums: 30 septembris 2025; pārbaudes datums: 1 oktobris 2025; KSH kods: 26578.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigetvāra.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|