Pāriet uz saturu

Skābeņlapu sūrene

Vikipēdijas lapa
Skābeņlapu sūrene
Polygonum lapathifolium (L. s.l.)
Skābeņlapu sūrene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaSūreņu dzimta (Polygonaceae)
ĢintsSūrenes (Polygonum)
SugaSkābeņlapu sūrene (Polygonum lapathifolium)
Skābeņlapu sūrene Vikikrātuvē

Skābeņlapu sūrene (latīņu: Polygonum lapathifolium) ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.[1]

Skāpeņlapu sūrene ir ļoti mainīga izskata augs, ko dažreiz iedala sīkākās sugās. Tas ir viengadīgs, 20—100 cm garš lakstaugs, kura stublājs ir stāvs vai gulošs un izpleties, parasti zarains, reti vienkāršs. Auga stublājs var būt arī intensīvi sarkans, mezglu vietās jūtami resnāks. Lapas ir iegareni eliptiskas līdz lancetiskas, 3—12 cm garas un 0,5—3 cm platas. Apziednis, vārpas kātiņš un lapas apakšpuse parasti ir klāti ar punktveida dziedzeriem. Lapas virspusē mēdz būt tumšs pusmēness veida plankums. Lapām ir īss kāts, gluda mala, strups vai smails kāts. Turzīte ir kaila vai klāta ar tīmekļmatiņiem, tās mala ir ar 0,05 cm īsiem matiņiem.

Ziedi ir neīstā vārpa — to forma var būt no slaidas līdz strupi cilindriskai, tās garums ir 1—5 cm, un tā nereti galā nolīkst. Apziednis balts, zaļganbalts vai dažādas intensitātes sārts. Auglis ir tumšs, spīdīgs riekstiņš. Zied no jūnija līdz oktobrim.[1]

Atkarībā no stublāja formas, atsevišķo auga daļu apmatojuma un citām morfoloģiskajām īpatnībām daži autori skābeņlapu sūreni uzskata par kopsugu un tās ietvaros Latvijas teritorijā nodala šādas potenciālās pasugas vai atsevišķas sugas[1]:

  • Britingera sūreni (Polygonum brittingeri Opiz),
  • Skarbo sūreni (Polygonum scabrum Moench, sinonīms. Polygonum pallida With.),
  • Mezglaino sūreni (Polygonum nodosum Pers.),
  • Linu sūreni (Polygonum linicola Sutulov).
  1. 1,0 1,1 1,2 «skābeņlapu sūrene - Polygonum lapathifolium L. s.l. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-19.