Pāriet uz saturu

Skaistgalves

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Skaistgalvju ģints)
Skaistgalves
Ģints tipiskā suga - maija auzene (Calocybe gambosa)
Ģints tipiskā suga - maija auzene (Calocybe gambosa)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
ApakšklaseAgaricomycetidae
RindaAtmateņu rinda (Agaricales)
ApakšrindaPūkaiņu apakšrinda (Tricholomatineae)
DzimtaČemurpūkaiņu dzimta (Lyophyllaceae)
ĢintsSkaistgalves (Calocybe)
Skaistgalves Vikikrātuvē

Skaistgalves (Calocybe) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder čemurpūkaiņu dzimtai. Pēc Latvijas Mikologu biedrības 2002. gada datiem, Latvijā līdz šim atrastas 7 sugas.[1] Catalogue of Life 2021. gada beigās norāda pasaulē pavisam 48 skaistgalvju sugu.[2]

Taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vijolīšu skaistgalve (Calocybe ionides)
Dzeltenā skaistgalve (Calocybe chrysenterum)
Sārtā skaistgalve (Calocybe carnea)
Maija auzenes sporas
Calocybe.persicolor Beļģijā
Calocybe cyanea Kolumbijā.

Ģints nosaukumu un zinātnisko aprakstu devuši Kīners 1938. un Donks 1962. gadā.[3] Daļa sēņu no šīs ģints, pēc dažu autoru domām, ietilpināma 1979. gadā izveidotajā ģintī Rugosomyces, taču latviešu valodā arī šo autoru tekstos tām saglabāts skaistgalvju nosaukums.[4] Vienlaikus Calocybe tipisko sugu latviski pēc tradīcijas dēvē nevis par skaistgalvi, bet par maija auzeni, kas praktiski neietekmē sēņotājus, taču latviski rada sistemātisku problēmu, kas 2021. gadā vēl nav tikusi novērsta. Arī pati čemurpūkaiņu dzimta no pūkainēm izdalīta tikai 1981. gadā un arī pēc tam ne visi Latvijas avoti to atzina.[5]

Saskaņā ar MycoBank un Fungorum, Rugosomyces uzskatāms par legālu sinonīmu pamatnosaukumam Calocybe.[6][7] Catalogue of Life, kas norāda Rugosomyces kā atsevišķu ģinti, iekļauj tajā tikai divas sugas, kuras Latvijā nav atrastas.[8]

Vaska skaistgalve (Calocybe cerina), kura agrāk bija iekļauta Latvijā atrasto sarakstā, tagad tiek uzskatīta par dzeltenās skaistgalves formu,[9] baltā skaistgalve (Calocybe leucocephala) no šī paša saraksta pārcelta uz ģinti Tricholomella.

Apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 1980. gada aprakstu, skaistgalves ir dažāda izmēra cepurīšu sēnes, lielās sugas baltas, mazās krāsainas. Cepurītes forma no izliektas līdz plakanai, lapiņas parasti piestiprinātas ar zobiņu, parasti baltas, retāk krēmkrāsā. Saprofīti, aug uz trūdvielām un koksnes, retāk uz augsnes.[10] Saskaņā ar Sugu enciklopēdijas aprakstiem, Latvijā sastopamo sugu sporas ir bezkrāsainas, gludas, relatīvi mazas, to birumraksts baltā krāsā, izņemot tagad uz citu ģinti pārcelto balto skaistgalvi.[5]

Ģints sēnēm raksturīga liela augļķermeņu daudzuma vienlaicīga parādīšanās, nereti veido raganu riņķus. Daudzām sugām ir miltaina smarža.[11]

Ģints tipiskā suga ir maija auzene.[12] Ģintij Rugosomyces par tipisko sugu tika izvēlēta tumšā skaistgalve (Rugosomyces onychinus).[13]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaistgalves kopumā ir sastopamas visos kontinentos un klimatiskajās zonās, izņemot Antarktīdu, lai gan biežāk novērotas Eiropā, atbilstoši lielākajam pētnieku skaitam tajā.[14]

Latvijā atrastās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā atrasto sugu nosaukumi norādīti pēc LMB 2002. gada saraksta ar dažiem Fungorum un Latvijas mikologu 2020. gada labojumiem.[1][4]

Latvijā neatrastās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novērojumi pa kontinentiem saskaņā ar GBIF un autoru datiem 2021. gada decembrī.

Eiropā atrastās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar * zvaigznīti atzīmētas sugas, kuras atrastas Dienvidigaunijā vai Sāremā un tādēļ ticamas arī Latvijā.

Calocybe albella, Calocybe alpestris, Calocybe borealis, Calocybe cerinoides, Calocybe charistera, Calocybe civilis, Calocybe cyanocephala, Calocybe eborina, Calocybe favrei, Calocybe gangraenosa, Calocybe graveolens, Calocybe hebelomoides, Calocybe hymenoderma, Calocybe hypoxantha, Calocybe littoralis, Calocybe naucoria*, Calocybe obscurata, Calocybe obscurissima*, Calocybe ochracea, Calocybe phragmitis*, Calocybe pilosella, Calocybe rubrocyanea, Calocybe theiochroa, Calocybe umbrina, Rugosomyces obscuratus, Rugosomyces persicolor*.

Tikai citos kontinentos atrastās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Calocybe africana, Calocybe alneti, Calocybe aromatica, Calocybe atropapillata, Calocybe aurantiaca, Calocybe bipigmentata, Calocybe caucasica, Calocybe coniceps, Calocybe convexa, Calocybe cyanea, Calocybe cyanella, Calocybe decolorata, Calocybe heterospora, Calocybe indica, Calocybe musashiensis, Calocybe pseudoflammula, Calocybe pusilla, Calocybe rubra, Calocybe vasilievae, Calocybe venezuelana.

Lietošana pārtikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar ANO pārskatu, pasaulē plaši pārtikā tiek lietota maija auzene, kuras augšanas laikā citu sēņu ir maz. Dažās valstīs bieži lieto arī balto skaistgalvi (Austrumāzijā) un C. indica (Indijā).[15] Tomēr vairums ģints sēņu ir sīkas un neizsauc kulināru interesi, pat ja formāli ir ēdamas.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Latvijā konstatētās sēņu sugas Arhivēts 2021. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē. — Cepurīšu sēnes — C
  2. ↑ CoL sugu saraksts
  3. ↑ Mycobank — Calocybe
  4. ↑ 4,0 4,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 29.-30. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 Sugu enciklopēdija. Pūkaiņu dzimta
  6. ↑ Species Fungorum — Calocybe
  7. ↑ Mycobank — Rugosomyces
  8. ↑ CoL — Rugosomyces
  9. ↑ Fungorum — Calocybe cerina
  10. ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 187., 171. lpp.
  11. ↑ Грибы средней полосы. Калоцибе
  12. ↑ Index Fungorum — Calocybe
  13. ↑ Index Fungorum — Rugosomyces
  14. ↑ GBIF skaistgalvju atrašanas vietu karte
  15. ↑ Boa E. (2004). Wild Edible Fungi: A Global Overview Of Their Use And Importance To People (Non-Wood Forest Products). Food & Agriculture Organization of the UN. p. 135. ISBN 978-92-5-105157-3.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Skaistgalves&oldid=3734737"