Slāpekļa(III) oksīds

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Slāpekļa (III) oksīds)
Slāpekļa(III) oksīds

Slāpekļa(III) oksīda molekulas modelis

Slāpekļa(III) oksīda struktūrformula
Citi nosaukumi dislāpekļa trioksīds, slāpekļpaskābes anhidrīds, slāpekļa seskvioksīds
CAS numurs 10544-73-7
Ķīmiskā formula N2O3
Molmasa 76,01 g/mol
Blīvums 1447 kg/m3
Kušanas temperatūra −100,7 °C
Viršanas temperatūra 3,5 °C
Šķīdība ūdenī reaģē

Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem. Slāpekļa(III) oksīds tīrā veidā pastāv tikai cietā (sasalušā) veidā kā gaišzili kristāli. Virs −100 °C tas kļūst par spilgti zilu šķidrumu, kurā daļa N2O3 molekulu ir disociējušas par NO2 un NO:

N2O3 ⇄ NO2 + NO

Istabas temperatūrā, kad slāpekļa(III) oksīds ir gāzveidīgs, nav disociējuši tikai apmēram 10% N2O3 molekulu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slāpekļa(III) oksīds atdzesētā kolbā

Slāpekļa(III) oksīdu iegūst, atdzesējot slāpekļa(IV) un slāpekļa(II) oksīdu maisījumu. Laboratorijas apstākļos to iegūst, pilinot 50% slāpekļskābes šķīdumu uz pulverveida arsēna(III) oksīda un atdzesējot radušos gāzu maisījumu:

2HNO3 + As2O3 → NO2↑ + NO↑ + 2HAsO3
NO + NO2 → N2O3

Līdzīgā metodē ar slāpekļskābi iedarbojas uz cieti.

Kristālisku N2O3 var iegūt arī, iedarbojoties ar elektrisko izlādi uz sašķidrinātu gaisu.

N2 + O2 → 2NO
2NO + O2 → 2NO2
NO + NO2 → N2O3

Molekulas uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infrasarkanās spektroskopijas dati liecina, ka N2O3 kristāliskā formā pastāv divās modifikācijās: stabilajā O=N−NO2 un nestabilajā O=N−O−N=O.[1] Stabilās modifikācijas molekula ir planāra, saite starp slāpekļa atomiem ir līdzīga analoģiskai saitei hidrazīna molekulā.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltumā N2O3 sadalās par slāpekļa(IV) un slāpekļa(II) oksīdiem:

N2O3 → NO + NO2

Reaģē ar ūdeni, veidojot slāpekļpaskābi:

N2O3 + H2O → 2HNO2

Iedarbojoties ar sārmiem, veidojas atbilstošie nitrīti:

N2O3 + 2KOH → 2KNO2 + H2O

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laboratorijās lieto tīras slāpekļpaskābes un nitrītu iegūšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 374. lpp.
Slāpekļa oksīdi
Dislāpekļa oksīds (N2O) Slāpekļa(II) oksīds (NO)
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) Slāpekļa dioksīds (NO2) Slāpekļa(V) oksīds (N2O5)