Slimnīca Ģintermuiža
Slimnīca "Ģintermuiža" ir Valsts SIA, kas atrodas Jelgavā un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību, kā arī nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1887. gadā 3. jūnijā Jelgavas Jāņa draudzes mācītājs Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds (1843-1910) Ģintermuižas ēku kompleksā pie Jelgavas Kurzemes sinodes uzdevumā atklāja iestādi "Epileptiķiem un dumjiem" ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru (Anstalt „Tabor“ für Epileptische und Blöde). 1901. gada 1. janvārī blakus Taboram atklāja Kurzemes bruņniecības finansēto iestādi psihisko slimnieku ārstēšanai, ko 1901.-1919. gadā vadīja Hermanis Hildebrands. 1910. gadā slimnīca ieguva nosaukumu "Ģintermuiža" (Irrenheil- und Pflegeanstalt der Kurländischen Ritterschaft Günthershof bei Mitau).[1]
Latvijas Republikas valdība 1921. gada 1. aprīlī Tabora un Ģintermuižas iestādes apvienoja un izveidoja valsts slimnīcu "Ģintermuiža". Tika uzbūvētas jaunas ēkas, personāls apmācīts slimnieku aprūpē, pilnveidojās darba terapija, izveidoja galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pinēju darbnīcas.
Otrā Pasaules kara laikā 1942. gada 8. janvārī nacisti Būriņu meža Garajos kalnos netālu (5 km) no slimnīcas mežā nošāva 443 slimniekus, jo okupanti tos uzskatīja par slogu. Līdzīgi notika ar Daugavpils slimnīcu. Piederīgajiem gan esot bijusi iespēja izņemt tuviniekus no slimnīcas, bet ne visiem tas izdevies. 2015. gadā pēc Jāņa Čakstes mazmeitas, ārstes Intas Čakstes ieceres par cilvēku ziedojumiem uzstādītas četras piemiņas plāksnes, kurās iegravēti visu nošauto uzvārdi.[2][3] Par piemiņas vietas uzturēšanu rūpējas Jelgavas Rotari klubs un slimnīca rīkojot talkas, bet ik gadu masu slaktiņa gadadienā šajā vietā tiek rīkots piemiņas pasākums.[4]
Pēc kara padomju režīms slimnīcu atjaunoja, svarīgākās ārstniecības metodes bija insulīnterapija un elektrošoks. 1950. gadu vidū psihisko slimību ārstēšanā sāka pielietot pirmos neiroleptiskos preparātus, 1964. gadā atvēra dispansera nodaļu ambulatoriem slimniekiem. 1970. gados uzcēla jaunus slimnīcas korpusus, pacientu gultu skaits sasniedza 1250, slimnīcā bija 18 nodaļas.
1998.g. Ģintermuižas vēsturiskā apbūve tiek iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2005. gadā slimnīcai pievienoja Jelgavas Narkoloģisko slimnīcu, bet 2006. gadā Rindzeles Narkoloģiskās rehabilitācijas centru. 2006. gadā slimnīcas vadība noslēdza līgumu par valsts galvojumu kredītam 10,5 miljonu latu (14,9 milj EUR) apmērā slimnīcas "Ģintermuiža" ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai. Pēc 2009. gada slimnīcas vadībai uzdeva samazināt gultu skaitu no 500 līdz 425.[5]
2011. gada pavasarī pilnībā tika pabeigta slimnīcas nodaļu renovācija. Slimnīcā agrāk atradies arī tās muzejs.
ES projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 2007. līdz 2013. gadam slimnīca „Ģintermuiža” īstenoja Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu „Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA ”Slimnīca „Ģintermuiža””, uzlabojot psihiatriskās palīdzības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot pakalpojumu izmaksu efektivitāti”, bet no 2012. līdz 2014. gadam ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" projektu „Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām Jelgavā un Jelgavas novadā”.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
- ↑ «Atklāj nacistu nošauto slimnīcas «Ģintermuiža» upuru piemiņas vietu». lsm.lv (latviešu). 2015-01-08. Skatīts: 2024-01-09.
- ↑ «Gintermuiza - Vēsture». www.gintermuiza.lv. Skatīts: 2024-01-09.
- ↑ «Godina pirms 82 gadiem nošautos slimnīcas “Ģintermuiža” pacientus». retv.lv (latviešu). 2034-01-08. Skatīts: 2024-01-09.
- ↑ Jelgavas psihiatriskā slimnīca atbrīvojas no slimniekiem kasjauns.lv, 29. oktobris 2012
- ↑ «www.gintermuiza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
Koordinātas: 56°38′14″N 23°41′39″E / 56.63722°N 23.69417°E