Lats

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas lats
Standarta viena lata monēta ar laša attēlu.
Standarta viena lata monēta ar laša attēlu.
ISO 4217 LVL
Lieto Karogs: Latvija Latvija
Inflācija −0,4%
Avots 2013. gada novembris[1]
ERM
Kopš 2009. gada 2. maija
Fiksēta likme kopš 2005. gada 1. janvāra
Aizstāts ar € 2014. gadā 1. janvārī [2]
= Ls 0,702804
Subvienība
1/100 santīms
Valūtas simbols Ls
Daudzskaitlis lati (nom), latu (ģen)
santīms santīmi (nom), santīmu (ģen)
Monētas 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu, 1, 2 lati
Banknotes 5, 10, 20, 50, 100, 500 latu
Izdevējiestāde Latvijas Banka

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922. gada līdz 2013. gada beigām. No 1940. līdz 1993. gadam Latvijā varēja norēķināties ar PSRS rubļiem, Vācijas reihsmarkām un Latvijas rubļiem. 2014. gada 1. janvārī lats tika aizvietots ar eiro.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piecu latu monēta, tika izmantota pirms Otrā pasaules kara. Izskata autors Rihards Zariņš.

Pirmā pasaules kara laikā un valsts pastāvēšanas pirmajos gados Latvijas teritorijā apgrozībā bija vairāku veidu naudas zīmes - apgrozībā joprojām bija Krievijas impērijas rubļi, lietoja arī Krievijas Republikas pagaidu valdības izdotās Krievijas valsts kases zīmes (Domes naudu un kerenkas), Vācijas okupācijas laikā (1915-1918) lietoja vācu markas, ostmarkas un ostrubļus, savu naudu emitēja Liepājas, Jelgavas, Ventspils un Rīgas pašvaldības, kā arī Rīgas un Cēsu strādnieku deputātu padomes un bermontieši.[3]. Līdztekus šīm naudas zīmēm Latvijas valdība 1919. gadā izlaida Latvijas rubļus, nosakot tā kursu pret citām apgrozībā esošajām valūtām 1 Latvijas rublis=1 ostrublis=2 vācu markas=1,5 cara rubļi. 1920. gada 18. martā Latvijas rubļi tika noteikti par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valsts teritorijā. 1922. gada 3. augustā tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latvijas latu attiecībā 50/1. Lati tika segti ar zeltu nosakot, ka pret vienu latu pēc pieprasījuma izsniedzami 0,2903226 grami tīra zelta. Latvijas Banka emitēja banknotes ar nominālvērtībām 10, 20, 25, 50, 100 un 500 lati, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas, bet Finanšu ministrija emitēja valsts kases zīmes ar nominālvērtībām 5, 10 un 20 lati.

Kad 1940. gadā Latvija tika okupēta, latus aizstāja PSRS rublis pēc kursa 1 lats=1 rublis. Abas naudas vienības paralēli cirkulēja četrus mēnešus līdz latu, sabiedrību iepriekš nebrīdinot, anulēja.

Divus gadus pēc neatkarības atjaunošanas deklarācijas 1992. gada 4. maijā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa (LVR) - laišanu apgrozībā. Pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē noritēja kopš 1993. gada, kad 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme — Latvijas Bankas 5 latu banknote. Grafisko dizainu izstrādāja mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis[4]. Naudas reforma valstī tika pilnīgi pabeigta 1998. gada 20. jūlijā, kad apgrozībā laida 500 latu banknoti.

Monetārā politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lats bija vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tā oficiālo kursu pret ārvalstu valūtām noteica Latvijas Banka.[5] Lata kurss kopš 2005. gada bija piesaistīts eiro, paredzot fiksētu kursu, kas varēja svārstīties +/-1% robežas no piesaistes kursa 0,702804 lati pret 1 eiro. Tādējādi tika izpildītas Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības prasības, saskaņā ar kurām divus gadus pirms eiro ieviešanas nacionālā valūta varēja svārstīties +/-15% robežās pret piesaistes kursu. Fiksēts kurss tika izvēlēts arī, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, ņemot vērā ārējās tirdzniecības lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Pirms lata piesaistes eiro tas no 1994. gada bija piesaistīts SDR valūtu grozam.[6]

Naudas zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgrozībā esošās naudas kopsummas lielāko daļu veidoja 20 latu banknotes.[7]

Tiesības emitēt lata naudas zīmes bija Latvijas Bankai, kura arī noteica kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām.[5] Latvijas Banka naudas zīmes izplatīja ar kredītiestāžu starpniecību, pamatojoties uz kuru pieprasījumu tika izvēlēts arī daudzums kādā apgrozībā tiek laistas katras nominālvērtības naudas zīmes.[7]

Apgrozībā bija papīra naudas zīmes ar nominālvērtību 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 lati, kā arī retāk sastopamas īpaša dizaina 1 lata monētas, vecā parauga 2 latu monētas, Latvijas Republikas 75. gadu jubilejai veltītās 2, 10 un 100 latu monētas un 24 karātu zelta 100 latu monēta.[8] Lielāko daļu apgrozībā esošo naudaszīmju vērtības kopsummas veido banknotes, turklāt vairāk kā puse no tām ir 20 latu naudas zīmes, bet no monētām visizplatītākā ir viena lata monēta.[7]

Lai nodrošinātu naudas zīmes pret viltošanu lata banknotes tika iespiestas uz papīra, kurā iestrādātas bezkrāsainas šķiedras, kas ultravioletajā apgaismojumā redzamas trijās dažādās krāsās. Tāpat ultravioletajā gaismā luminiscēja banknošu sērijas numuri. Banknotes abās pusēs malās zem un virs attēla bija pretpavairošanas līnijas. Reversā bija iestrādāta metāliska josla, kas pilnībā bija redzama tikai skatoties pret gaismu. Šīs joslas izskats bija atšķirīgs 1992. gadā izlaistajām banknotēm uz kurām joslā redzams uzraksts LATVIJAS BANKA, savukārt uz visām pārējām naudas zīmēm josla bija ar hologrammām un uzrakstiem ar nominālvērtību. Aversā tēraudspiedes tehnikā bija iespiests attēls un ornamentālā josla pa labi no tā, kā arī banknotes nominālvērtība un zīme neredzīgajiem. Ornamentālajā joslā bija slēpts uzraksts, kas redzams gaismai krītot noteiktā leņķī, tajā norādīta nominālvērtība. Skatoties caur naudas zīmi pret gaismu, tās baltajā daļā bija redzama ūdenszīme (tautumeita), bet banknotes abās pusēs esošajām caurskata zīmēm bija jāsakrīt, veidojot ozollapas attēlu. Nominālvērtības uzraksts aversā bija veidots ar mikroskopiskiem burtiem - ciparos ir norādīta nominālvērtība, bet uz to fona - LATVIJAS BANKA. Izņēmums bija jaunākās 5, 10 un 20 latu uz kurām mikroburtu raksts ar uzrakstu LATVIJAS BANKA ir joslā zem cipariem. Uz šīm naudas zīmēm cipari bija iespiesti tā, lai leņķī mainītu krāsu, bet pa kreisi no tiem bija reljefa josla uz kuras četrreiz dažādos toņos iespiesta nominālvērtība, turklāt katrs uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainījās atšķirīgi. Šajās banknotēs bija arī iedobuma zīme - virs caurskata zīmes divreiz iespiesta nominālvērtība. Jaunākajām 100 un 500 latu banknotēm (izlaistas attiecīgi 2007. un 2008. gadā) nominālvērtības skaitlis siltuma ietekmē mainīja krāsu. Tajās bija iestrādāts arī caurskata lodziņš, kurā uz gaiša fona redzama saule, bet uz tumša - uzraksti Ls. 500 latu naudaszīmē nominālvērtības vārdiskais uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainīja krāsu.[9]

Laika monēta - no sudraba un niobija kalta piemiņas monēta

Tika kaltas arī lata piemiņas monētas no zelta un sudraba ar nominālvērtībām 1, 5, 10 un 20 lati, kuras nebija paredzētas apgrozībai, lai arī bija derīgas kā maksāšanas līdzeklis, jo to vērtība bija lielāka par nominālvērtību. Jubilejas un piemiņas monētas bija veltījums kādam notikumam, simbolam vai tēlam. Tās parasti izgatavoja no zelta, sudraba, citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nebija lietošanai maksājumos (jo to vērtība ir daudz lielāka par nominālvērtību), bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Atšķirībā no citām piemiņas monētām, šīm monētām 1997. gadā tika noteikts apgrozības monētu statuss.[10][11]

Visas pēc 1992. gada 1. janvāra emitētās naudas zīmes bija pilnvērtīgs maksāšanas līdzeklis, kuras Latvijas Banka maina atbilstoši nominālvērtībai. Izņēmums bija bojātas piemiņas monētas, kuras vai nu apmainīja vai, ja monētas tirāža izpārdota, atdeva samaksāto naudu. Bojātas banknotes mainīja, ja no tām bija saglabājusies vairāk kā puse, bija redzamas drošības pazīmes un nomināls, bet apgrozības monētas - ja redzams ģerbonis un nominālvērtība.[12] Bojātas un nolietojušās naudas zīmes, kā arī vecā parauga divlatnieki, kas tiek aizstāti ar bimetāla monētām, nonākot Latvijas Bankā, tika izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.[7]

Latvijas lata dizains kā kultūras vērtība ierindots Latvijas kultūras kanonā.[13]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]