Slāpekļa(III) oksīds
| Slāpekļa(III) oksīds | |
|---|---|
 Slāpekļa(III) oksīda molekulas modelis  Slāpekļa(III) oksīda struktūrformula | |
| Citi nosaukumi | dislāpekļa trioksīds, slāpekļpaskābes anhidrīds, slāpekļa seskvioksīds |
| CAS numurs | 10544-73-7 |
| Ķīmiskā formula | N2O3 |
| Molmasa | 76,01 g/mol |
| Blīvums | 1447 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | −100,7 °C |
| Viršanas temperatūra | 3,5 °C |
| Šķīdība ūdenī | reaģē |
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem. Slāpekļa(III) oksīds tīrā veidā pastāv tikai cietā (sasalušā) veidā kā gaišzili kristāli. Virs −100 °C tas kļūst par spilgti zilu šķidrumu, kurā daļa N2O3 molekulu ir disociējušas par NO2 un NO:
- N2O3 ⇄ NO2 + NO
Istabas temperatūrā, kad slāpekļa(III) oksīds ir gāzveidīgs, nav disociējuši tikai apmēram 10% N2O3 molekulu.
 | Slāpekļa(III) oksīds ir toksiska un kodīga viela, tās iedarbība uz ādu ir līdzīga kūpošās slāpekļskābes iedarbībai! |
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slāpekļa(III) oksīdu iegūst, atdzesējot slāpekļa(IV) un slāpekļa(II) oksīdu maisījumu. Laboratorijas apstākļos to iegūst, pilinot 50% slāpekļskābes šķīdumu uz pulverveida arsēna(III) oksīda un atdzesējot radušos gāzu maisījumu:
- 2HNO3 + As2O3 → NO2↑ + NO↑ + 2HAsO3
- NO + NO2 → N2O3
Līdzīgā metodē ar slāpekļskābi iedarbojas uz cieti.
Kristālisku N2O3 var iegūt arī, iedarbojoties ar elektrisko izlādi uz sašķidrinātu gaisu.
- N2 + O2 → 2NO
- 2NO + O2 → 2NO2
- NO + NO2 → N2O3
Molekulas uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Infrasarkanās spektroskopijas dati liecina, ka N2O3 kristāliskā formā pastāv divās modifikācijās: stabilajā O=N−NO2 un nestabilajā O=N−O−N=O.[1] Stabilās modifikācijas molekula ir planāra, saite starp slāpekļa atomiem ir līdzīga analoģiskai saitei hidrazīna molekulā.
Ķīmiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Siltumā N2O3 sadalās par slāpekļa(IV) un slāpekļa(II) oksīdiem:
- N2O3 → NO + NO2
Reaģē ar ūdeni, veidojot slāpekļpaskābi:
- N2O3 + H2O → 2HNO2
Iedarbojoties ar sārmiem, veidojas atbilstošie nitrīti:
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laboratorijās lieto tīras slāpekļpaskābes un nitrītu iegūšanai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: dislāpekļa trioksīds |
- ↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 374. lpp.
| Slāpekļa oksīdi | |||||
 Dislāpekļa oksīds (N2O)
|
 Slāpekļa(II) oksīds (NO)
| ||||
| Slāpekļa(III) oksīds (N2O3)
|
 Slāpekļa dioksīds (NO2)
|
 Slāpekļa(V) oksīds (N2O5)
| |||