Smirdīgā rožvabole

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smirdīgā rožvabole
Oxythyrea funesta (Poda, 1761)
Smirdīgā rožvabole
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
DzimtaSkarabeju dzimta (Scarabaeidae)
ApakšdzimtaCetoniinae
ĢintsRožvaboles (Oxythyrea)
SugaSmirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta)
Smirdīgā rožvabole Vikikrātuvē

Smirdīgā rožvabole (Oxythyrea funesta) ir vaboļu suga, kas izplatīta Eiropā un Tuvajos Austrumos. Sastopama arī Latvijā.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski sastopama Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, arī Aizkaukāzā. Pēdējās desmitgadēs strauji izplatījusies uz ziemeļiem, sasniedzot Somiju. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem areāls ietver arī Latviju.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smirdīgā rožvabole ir jauna suga Latvijas kukaiņu faunā, pirmo reizi sastapta tikai 1992. gadā Rīgā. Tas sakrīt ar sugas strauju izplatību ziemeļu virzienā. Mūsdienās tās izplatība aptver visu Latvijas teritoriju un areāla ziemeļu mala jau sasniegusi Somiju. Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadiem vairāki desmiti novērojumu.

2016. gadā smirdīgā rožvabole ir nosaukta par vienu no Latvijas dabas simboliem — Gada kukaini. Kā Latvijai jauna suga, kuras areāla paplašināšanās, iespējams, saistīta ar klimata izmaiņām, tā izraudzīta, lai pievērstu uzmanību cilvēka ietekmei uz vidi.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visai liela, 0,8-1,5 cm gara vabole ar melni spīdīgu ķermeni, ko klāj gaiši plankumi un garš rets apmatojums. Kāpuri balti, līdzīgi kā citām Latvijā sastopamajām rožvabolēm, tikai mazāki.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi citām rožvabolēm tā ir fitofāgs. Kāpuri attīstās augsnē vienas sezonas laikā, barojas ar saknēm. Pieaugušās vaboles parādās vasarā, bieži novērojamas uz ziediem, kur barojas ar nektāru. Sastopama pārsvarā kultūrainavā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]