Sojuz-12

Vikipēdijas lapa
Sojuz-12
Союз-12
Soyuz 7K-T divu sēdvietu versijas zīmējums
Soyuz 7K-T divu sēdvietu versijas zīmējums
KA veids Kosmosa kuģis
Izgatavotāji OKB-1, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma Sojuz (7KT)
Apkalpe Vasilijs Lazarevs
Oļegs Makarovs
Starta datums 27.09.1973. 12:18:16 UTC
Starta vieta Baikonura 1 / 5
Nesējraķete Sojuz
Nolaišanās 29.09.1973. 11:33:48 UTC
Nolaišanās vieta Kazahijas PSR (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Lidojuma ilgums 1 d 23 h 15 min 32 s
NSSDC ID 1973-067A
SCN 06836
Masa 6570 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Slīpums 51,6°
Periods 88,64 min
apogejs 248,6 km
perigejs 193 km
Apriņķojumi 31
Apkalpes attēls
Lazarevs un Makarovs PSRS pastmarkā
Lazarevs un Makarovs PSRS pastmarkā
Programma Sojuz
IepriekšējaisNākamais
Kosmos-573
Sojuz-11
Kosmos-613
Sojuz-13

Sojuz-12 (Союз-12) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists 1973. gada 27. septembrī ar mērķi izmēģināt modificēto kuģi un glābšanas skafandrus Sokol. Divi kosmonauti kosmosā pavadīja divas dienas.

Apkalpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģa Sojuz-12 apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

Kosmonauts Virz. Pozīcija Lidojums pēc skaita Valsts /
organizācija
Vasilijs Lazarevs ↑↓ Komandieris 1. Karogs: Padomju Savienība PSRS
Oļegs Makarovs ↑↓ Lidojuma inženieris 1. Karogs: Padomju Savienība PSRS

Dublējošā apkalpe:

Rezerves apkalpe:

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo Sojuz sērijas kosmosa kuģu apkalpes nevalkāja skafandrus, lidojums notika parastos lidojuma tērpos.

1971. gada 30. jūnijā kosmosa kuģa Sojuz-11 apkalpe (Georgijs Dobrovoļskis, Vladislavs Volkovs, Viktors Pacajevs) gāja bojā nolaižamā aparāta dehermetizācijas dēļ atgriešanās uz Zemes laikā. Uz vairākiem gadiem pilotētie lidojumi tika pārtraukti.

Kosmosa kuģis Sojuz tika modificēts. Turpmāk apkalpei kritiskajos posmos (pacelšanās, nolaišanās, saslēgšanās ar staciju) bija jāizmanto viegli skafandri, lai glābtu apkalpi spiediena pazemināšanās gadījumā. Modificētajā kosmosa kuģī 7K-T apkalpei samazināja no trim līdz diviem kosmonautiem, jo ar skafandriem nevarēja ievietoties trim cilvēki, turklāt skafandru avārijas glābšanas sistēma aizņēma daudz vietas.

Modificētajiem Sojuz tika noņemti saules paneļi, un borta sistēmas darbināja tikai no akumulatoriem. Pēc saslēgšanās ar orbitālo staciju kosmosa kuģa baterijas tika uzlādētas no stacijas energosistēmas.

Pēc sākotnējā plāna Sojuz-12 vajadzēja saslēgties ar orbitālo staciju Saljut, bet kļūmes ar stacijām Saljut-2 (1973. gada 4. aprīlī) un Kosmos-557 (1973. gada 11. maijā) liedza kosmosa kuģim nokļūt stacijā. Tika nolemts Sojuz-12 veikt autonomu lidojumu, lai izmēģinātu jaunās sistēmas. Tā kā kuģa elektrosistēmas darbojās tikai no akumulatora, lidojums tika ierobežots līdz divām diennaktīm.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sojuz-12 tika palaists 1973. gada 27. septembrī 12:18:16 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas.

Sākotnēji kosmosa kuģis tika ievadīts 194 × 249 km orbītā. Nākamajā dienā orbītu pacēla līdz 326 × 345 km, kas vēlāk izrādījās standarta orbīta kosmosa stacijai Saljut-4. Orbitālajā modulī esošā multispektrālā kamera tika izmantota, lai vienlaicīgi ar gaisa kuģiem fotografētu Zemi. Tika ziņots, ka fotografēšanas nolūks bija apsekot kultūraugu un mežu stāvokli. Kosmonauti izmantoja arī sakaru pavadoni Molnija-1, lai sazinātos ar zemes stacijām, kad tie atradās ārpus darbības zonas.

1973. gada 29. septembrī, kad kuģis gatavojās nolaisties, tika izmests liels objekts, kas orbītā noturējās 116 dienas. Sojuz-12 lidojums tika atzīts par "nevainojamu". 1973. gada 29. septembrī 11:33:48 UTC nolaižamais aparāts nosēdās 400 km uz dienvidrietumiem no Karaghandi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]