Pioneer 11

Vikipēdijas lapa
Pioneer 11
Pioneer 11
KA veidsstarpplanētu zonde
OperatorsNASA, ARC Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiTRW, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starts06.04.1973. 02:11:00 UTC
Starta vietaKanaverala SLC 36A Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteAtlas/Centaur/TE364-4, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas30.09.1995.
Darbības ilgums22 gadi 5 mēneši 25 dienas
NSSDC ID1973-019A
SCN06421
Tīmekļa vietnehttp://spaceprojects.arc.nasa.gov/Space_Projects/pioneer/PNhome.html
Masa258 kg
Enerģija4 RTG 155,0 W
Orbītas elementi
Programma Pioneer programma
IepriekšējaisNākamais
Pioneer 10Pioneer H
Pioneer 11 pirms starta

Pioneer 11 (sākotnējais nosaukums Pioneer G) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera un Saturna pārlidojumu. Tas bija pirmais kosmiskais aparāts, kurš tuvumā pētījis Saturnu. Projektu vadīja NASA Eimsa pētniecības centrs (ARC), kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums TRW. Palaista 1973. gada aprīlī. Sakari ar Pioneer 11 zaudēti 1995. gada novembrī. Aprēķini liecina, ka 2016. gada janvārī tas atradās teju 94,3 AU attālumā no Zemes.[1]

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pioneer 11 alumīnija korpuss bija 36 cm augsts ar virsmām sešstūra formā, kura malas bija 76 cm. Tajā izvietota dzinējsistēma, kosmiskā aparāta sistēmas un zinātniskie instrumenti.

Zondē izmantoti četri radioizotopu termoelektriskie ģeneratori (RTG) SNAP-19. Tie uzstādīti divu 3 m garu mastu galos, kuri viens pret otru izvietoti 120 grādu leņķī. RTG apgādāti ar plutonija-238 radioizotopiem. Tie sākotnēji deva 155,0 W elektroenerģiju, bet pie Jupitera enerģija bija samazinājusies līdz 140 W.

Pie Pioneer 10 korpusa bija piemontēta 2,74 m diametra 46 cm dziļuma antena. Kosmiskais aparāts rotēja ap šo asi, tādēļ antena pastāvīgi bija vērsta uz Zemi. Datu pārraides ātrums sākotnēji bija 256 biti sekundē.

Zinātniskie instrumenti:

  • Helium Vector Magnetometer (HVM) — mēra magnētisko lauku; izvietots 6,6 m gara masta galā, lai to izolētu no kosmiskā aparāta magnētiskā lauka;
  • Quadrispherical Plasma Analyzer — uztver Saules vēja daļiņas;
  • Charged Particle Instrument (CPI) — uztver kosmisko starojumu;
  • Cosmic Ray Telescope (CRT) — novērtē kosmisko staru daļiņu sastāvu un to enerģētisko diapazonu;
  • Geiger Tube Telescope (GTT) — novēro elektronu un protonu intensitāti, enerģētisko spektru un leņķiskās vertības;
  • Trapped Radiation Detector (TRD) — sastāv no nefokusēta Čerenkova detektora, elektronu izkliedes detektora un minimuma jonizācijas detektora;
  • Meteoroid Detectors — divpadsmit paneļi, kas izvietoti galvenās antenas aizmugurē, mēra miniatūru meteorīdu triecienus;
  • Asteroid/Meteoroid Detector (AMD) — sastāv no četriem bezattēlu teleskopiem, kuri novēro tuvas daļiņas, kā arī tāliem asteroīdiem;
  • Ultraviolet Photometerfotometrs, kas nosaka ūdeņraža un hēlija daudzumu;
  • Imaging Photopolarimeter (IPP) — polarimetrs, kas uzņem planētu sarkanajā un zilajā gaismā, režīmā, kad kosmiskais aparāts rotē;
  • Infrared Radiometer — mēra planētas mākoņu temperatūru un Jupitera izstaroto siltumu.
Pioneer plāksne

Pēc Karla Seigana ierosinājuma Pioneer 10 un Pioneer 11 bija piestiprināta 152 × 229 mm apzeltīta alumīnija plāksne gadījumam, ja zondi atrastu ārpuszemes inteliģenta dzīvības forma. Plāksnē bija attēlots vīrietis un sieviete ar simboliem, kuri informē par kosmiskā aparāta izcelsmi.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pioneer 11 tika palaists 1973. gada 6. aprīlī 02:11:00 UTC ar nesējraķeti Atlas/Centaur no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas. Raķete bija apgādāta ar cietās degvielas trešo pakāpi TE364-4, kas bija speciāli izstrādāta Pioneer misijām.

1974. gada 3. novembrī Pioneer 11 sāka Jupitera novērošanas fāzi. Ciešākā pietuvošanās planētai bija 2. decembrī 42 828 km attālumā no mākoņu virsmas. Tika iegūti detalizēti Lielā Sarkanā Plankuma attēli, kā arī planētas polārie reģioni, kurus Pioneer 10 nebija uzņēmis. Tika noskaidrota pavadoņa Kallisto masa. Izmantojot Jupitera gravitāciju, veikts gravitācijas manevrs zondes ievadīšanai trajektorijā uz Saturnu.

1979. gada 31. jūlijā Pioneer 11 sāka Saturna novērošanas fāzi. Ciešākā pietuvošanās planētai bija 1. septembrī 21 000 km attālumā no mākoņu virsmas.

1995. gada 29. septembrī Eimsa pētniecības centrs paziņoja, ka Pioneer 11 drīzumā var pārstāt darboties, jo tam izsīcis enerģijas avots. 1995. gada 30. septembrī uztverts pēdējais signāls no zondes

Pioneer 11 turpina virzīties ārā no Saules sistēmas ar ātrumu 11,376 km/s (2,400 AU gadā) Vairoga zvaigznāja virzienā.

Pioneer 11 uzņemtie attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Spacecraft escaping the Solar System". Retrieved January 7, 2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]