Solārpanks
Solārpanks ir literatūras un mākslas kustība, kuras mērķis ir aktualizēt ilgtspējīgu nākotni, kurā sabiedrība dzīvo saskaņā ar dabu.[1][2]
"Solārs" apzīmē saules enerģiju gan kā atjaunīgās enerģijas avotu, gan optimistisku nākotnes redzējumu, kas noraida klimata pesimismu,[3] savukārt "panks" apzīmē postkapitālistisku un dekoloniālu motivāciju veidot šādu nākotni.[1]
Kā zinātniskās fantastikas apakšžanrs un mākslas kustība solārpanks aplūko, kā varētu izskatīties nākotne, ja cilvēcei izdotos atrisināt lielākās mūsdienu problēmas, fokusējoties uz ilgtspēju, ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņām un piesārņojumu. Kā apakšžanru solārpanku pieskaita kiberpanka atvasinājumiem, un tas mēdz aizņemties iezīmes no utopijas un fantāzijas žanriem.[3]
Solārpanks bieži kalpo kā kiberpanka pretmets, īpaši modes industrijā.[1] Abi žanri veido un nostiprina postindustriālas kontrkultūras. Solārpanks rosina uz sacelšanos, attēlojot dabai labvēlīgas socioekoloģiskās attiecības, savukārt kiberpanks sacelšanās tēmu attīsta no dabas nošķirtā vidē, piemēram, datu pasaulē, virtuālās ainavās vai distopiskā pilsētvidē.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termins "solārpanks" (angļu: solarpunk) tika ieviests 2008. gadā anonīmā emuāra ierakstā "No tvaikpanka līdz solārpankam" (From Steampunk to Solarpunk)".[4] Līdzīgi 2009. gadā publicists Mets Stags savā emuārā ievietoja "zaļā panka" manifestu, aprakstot ideju jaunam žanram, kas koncentrētos uz "dari pats" (do-it-yourself) tehnoloģijām un uzsvērtu pozitīvas ekoloģiskās un sociālās pārmaiņas.[5]
Pēc tam, kad māksliniece Olīvija Luīze (Olivia Louise) 2014. gadā publicēja konceptuālus mākslas darbus par to, kāda varētu būt solārpanka estētika,[6] pētnieks Adams Flinns (Adam Flynn) zinātniskās fantastikas forumā "Project Hieroglyph" definēja topošo žanru jau precīzāk.[7][8]
Balstoties uz A. Flinna piezīmēm un ieguldījumu emuārā "Solarpunks",[9] 2019. gadā Alesandro Ardovini un Estere Galeote Nadala publicēja solārpanka manifestu "A Solarpunk Manifesto", kurā solārpanks aprakstīts kā
"kustība spekulatīvajā daiļliteratūrā, mākslā, modē un aktīvismā, kas tiecas risināt un iemiesot jautājumus "kā izskatās ilgtspējīga civilizācija, un kā mēs varam tur nokļūt?""[10]
Temati un filozofija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atjaunīgā enerģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan solārpanks nepieder noteiktai politiskai ideoloģijai, tajā par pašsaprotamu tiek pieņemta nepieciešamība virzīties prom no piesārņojošiem enerģijas ieguves veidiem. Tas praktizē prefiguratīvo politiku jeb tādas organizācijas un attiecību formas, kurās tiek realizēta tā nākotne, kuru grupa vēlas sasniegt. Solārpanki praktizē kustību dažādos veidos, tostarp veidojot kopienas (piemēram, ekociematus[11]), taupīgi un radoši izmantojot pieejamos resursus un tehnoloģijas.
Pretošanās pesimismam
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimta nogalē un 21. gadsimta sākumā novērota pieaugoša sabiedrības interese par stāstiem, kas attēlo nākotni kā distopiju jeb krasu prestatu sabiedrības ideāliem.[12][13] Šie stāsti mēdz atainot katastrofālas sekas sociālai nevienlīdzībai, dabas degradācijai un klimata pārmaiņām. Lai gan arī solārpanka iztēlotajām nākotnēm var piemist šīs iezīmes, tās tiek attēlotas no distopijām atšķirīgos veidos. Solārpanka nākotnes redzējumi nav gluži utopijas, bet drīzāk alternatīvas pesimistiskiem, fatālistiskiem vai distopiskiem iznākumiem.[2][3] Tas tiek sasniegts, izmantojot principu "dari pats", dabas aizsardzību, sociālo iekļaušanu un pozitīvo psiholoģiju. Šī perspektīva mēdz ietvert pretošanos patērnieciskumam, egalitārismu un decentralizāciju, kurpretī kiberpanka žanram raksturīgi varoņi, kas seko šādiem uzskatiem, taču atrodas distopiskā vidē.
Ilgtspējīgas tehnoloģijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būtiska solārpanka iezīme ir tehnoloģiju iekļaušana sabiedrībā tādos veidos, kas uzlabo sabiedrības ilgtspēju.[3] Tas ir pretstatā kiberpanka žanram, kurā tiek iztēlotas augsti attīstītas tehnoloģijas, kam uz sociālām, ekonomikas un vides problēmām ir nebūtiska vai arī pasliktinoša ietekme. Kamēr kiberpanks iztēlojas cilvēci kā atsvešinātu no dabas, solārpanks iztēlojas apstākļus, kuros tehnoloģijas ļauj cilvēcei dzīvot labākās attiecībās ar sevi un dabu.
"Dari pats" attieksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan solārpanks ietver interesi par augstajām tehnoloģijām, tas atbalsta arī "zemās" un sociālās tehnoloģijas, kā dārzniecību, permakultūru, reģeneratīvo dizainu, lietu bibliotēkas, prototipēšanas darbnīcas, atvērto kodu, pozitīvo psiholoģiju un "dari pats" attieksmi. Solārpanka tēmas var pārklāties ar vairākiem vides filozofijas virzieniem un sociālā taisnīguma kustībām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Reina-Rozo, Juan David (2021-03-05). "Art, Energy and Technology: the Solarpunk Movement" (en). International Journal of Engineering, Social Justice, and Peace 8 (1): 47–60. doi:10.24908/ijesjp.v8i1.14292. ISSN 1927-9434.
- ↑ 2,0 2,1 Anderson-Nathe, Ben; Charles, Grant (2020-04-02). "The Radical Potential of the Imaginary". Child & Youth Services 41 (2): 105–107. doi:10.1080/0145935X.2020.1789297. ISSN 0145-935X. "Solarpunk might be easiest understood as a response to environmental degradation and social conflict that centers hope and possibility rather than futility and despair. It is a relatively new expression and has popped up across genres: in art, literature, and activism."
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Johnson, Isaijah (May 2020). ""Solarpunk" & the Pedagogical Value of Utopia". Journal of Sustainability Education 23. "“Solar” is itself a reference to solar energy, from photovoltaic cells to passive heating—clean, sustainable, renewable energies with minimal carbon footprint. In the darkness of climate anxiety, solarpunk is a beam of hope showing the way toward a livable future."
- ↑ «From Steampunk to Solarpunk». Republic of the Bees. 2008. gada 30. aprīlis.
- ↑ Lauren Davis. «Could Greenpunk be the New Steampunk?». Gizmodo (en-us), 2009-08-19.
- ↑ Olivia Louise. «Land of Masks and Jewels - Here's a thing I've had around in my head for a...». Land of Masks and Jewels (angļu), 2014.
- ↑ Adam Flynn. «Solarpunk: Notes toward a manifesto». hieroglyph.asu.edu. Project Hieroglyph, 2014-09-04.
- ↑ Suzanne Jacobs. «This sci-fi enthusiast wants to make "solarpunk" happen». Grist (en-us), 2015-11-10.
- ↑ «Solarpunks». 2024. Skatīts: 2024.
- ↑ «A Solarpunk Manifesto». re-des.org. Regenerative Design. Skatīts: 2021-07-04.
- ↑ Iluta Plotņikova. «Ekociemati: starp smagu darbu un lauku romantiku», 2012. Skatīts: 2024.
- ↑ «Dystopian fiction makes people more willing to justify political violence. Should you worry?». The Washington Post. 2019. gada 12. janvāris. Skatīts: 2024.
- ↑ Tezaurs.lv. «Distopija», 2024. Skatīts: 2024.
- ↑ Claire Thompson. «Do you believe in climate solutions? You just might be a solarpunk.». Fix (en-us), 2022-04-04. Skatīts: 2022-10-18.
- ↑ «Earthships: The sustainable buildings made from trash». Freethink (en-US). Skatīts: 2022-10-18.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solārpanks.
