Somijas karaliste

somu: Suomen kuningaskunta zviedru: Kungadömet Finland Somijas karaliste ← 1918 – 1919 → Karogs Somijas karalistes ģerbonis Location of Somijas karalistes teritorija Pārvaldes centrs Helsinki Valoda(s) somu, zviedru Reliģija Luterānisms, pareizticība Valdība Pavaldonība reģents  - 1918 Pērs Ēvinds Svīnhūvuds  - 1918—1919 Karls Gustavs Mannerheims Likumdevējs Eduskunta Vēsture  - Izvēlēts reģents 1918. gada 18. maijs  - Ievēlēts karalis 1918. gada 9. oktobris  - parlamenta vēlēšanas 1919. gada 3. marts  - Pieņemta republikas konstitūcija 1919. gada 17. jūlijs

Somijas karaliste (somu: Suomen kuningaskunta, zviedru: Kungadömet Finland) bija Somijas valsts pārvaldes forma 1918. — 1919. gadā. Lai arī par karali tika ievēlēts Vācijas firsts Frīdrihs Karls fon Hessens, viņš Somijā neieradās un tronī nekāpa. Valsti pārvaldīja reģents.

Vēsture

Somija kopš 1809. gada bija autonoma Somijas lielhercogiste Krievijas impērijā. Pēc tam, kad 1917. gada pavasarī atkāpās Krievijas imperators un rudenī varu Krievijā sagrāba boļševiki, 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments (Eduskunta) pasludināja neatkarību, par valsts pārvaldes formu izvēloties republiku.

Ievēlētais Somijas karalis firsts Frīdrihs Karls fon Hessens

Somijas karaļa kroņa atdarinājums. Īstais kronis nav ticis izgatavots. Šis atdarinājums 1980. gados izveidots no zīmējumiem.

Somijas pilsoņu karā cīņā pret sarkanajiem iesaistījās Vācijas karaspēks, kas Somijā palika arī pēc kara beigām. Pēc kara 1918. gada maijā parlamentā bija palicis tikai viens sociāldemokrāts, un vairākums labējo partiju pārstāvju bija monarhijas atbalstītāji. 18. maijā Eduskunta par reģentu izvēlējās Pēru Ēvindu Svīnhūvudu. 18. augustā parlaments aicināja Senātu veikt sagatavošanās darbus, lai Somijā varētu iedibināt monarhiju.

9. oktobrī Eduskunta ar 41 balsi no 64 ievēlēja karali. Tā kā jauna konstitūcija nebija pieņemta, lēmums balstījās uz 1772. gada Zviedrijas pārvaldes formas likumu, kad Somija bija Zviedrijas sastāvā un bija spēkā lielhercogistes laikā. Likuma 38. pants ļāva ievēlēt jaunu karali, ja valdošā dzimta pārtrūktu. Par karali ievēlēja Vācijas imperatora Vilhelma II brālēnu firstu Frīdrihu Karlu fon Hessenu. Līdz karaļa ierašanai Somijā un kronēšanai valsts galvas pienākumus pildīja reģents Svīnhūvuds.

Novembrī Vācija tika sakauta karā un Vācijā notika revolūcija. 9. novembrī Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi un Vācija pasludināta par republiku. 11. novembrī Vācija kapitulēja. 27. novembrī tika atlaists Vācijai un monarhijai simpatizējošais Pāsikivi senāts un izveidota Valsts Padome (ministru kabinetu) Lauri Ingmana vadībā. 12. decembrī no reģenta titula atteicās Svīnhūvuds, un par reģentu tika ievēlēts ģenerālis Karls Gustavs Mannerheims. 14. decembrī ievēlētais karalis Frīdrihs Karls fon Hessens atteicās no troņa. 16. decembrī Vācijas bruņotās vienības pēc svinīgās parādes Helsinkos kuģos atstāja Somiju.

1919. gada 3. martā notika Eduskuntas velēšanas, un parlamentā trīs ceturtdaļas ieguva republiku atbalstošās partijas. 17. jūlijā tika pieņemta konstitūcija ar republikas pārvaldes formu.

Skatīt arī

• Apvienotā Baltijas hercogiste
• Polijas Karaliste (1916—1918)