Somijas Tautas pilnvaroto padome
Somijas Tautas pilnvaroto padome (somu: Suomen kansanvaltuuskunta) bija Sarkanās Somijas revolucionārā valdība, kura izveidota pēc valsts apvērsuma 1918. gada 28. janvārī. To veidoja galvenokārt Somijas sociāldemokrātiskās partijas kreisais spārns. Tautas pilnvaroto padome darbojās Sarkano kontrolētajā teritorijā Somijas pilsoņu kara laikā līdz 1918. gada 25. aprīlim, kad Sarkanie tika sakauti un atkāpās uz Padomju Krieviju.
1918. gada 27. janvāra vakarā Helsinkos Sarkanā gvarde sāka sacelšanos pret likumīgo Senāta valdību. Nākamajā dienā tika izveidota Somijas Tautas pilnvaroto padome ar priekšsēdētāju Kullervo Manneru. Tajā pašā dienā padome pieņēma deklarāciju "Somijas strādniekiem un pilsoņiem!", kurā tā sevi pasludināja par valsts revolucionāro valdību. Par Tautas pilnvaroto padomes izveidošanu tika paziņots 29. janvārī laikrakstā Työmies, kur arī publicēta deklarācija. Padome izvietojās ēkā, kuru pirms tam izmantoja Senāts, kura locekļiem bija izdevies aizbēgt. Tika slēgti visi laikraksti, izņemot sociāldemokrātu un Somijas kristīgo strādnieku savienības avīzes.
2. februārī Tautas pilnvaroto padome pilnvaroja Sarkano gvardi valstī uzturēt kārtību un sarkangvardiem bija jādarbojas pilnvaroto padomes pakļautībā. Realitātē padome vēlāk atzina, ka nespēj kontrolēt Sarkano gvardi un vēl mazākā mērā — iejaukties tās militārajās lietās. Visu kara laiku Tautas pilnvaroto padomes un Sarkanās gvardes attiecības bija problemātiskas, jo padome sarkangvardu darbības bieži dēvēja par patvaļu, bet savukārt daudzi sarkangvardi padomes pārstāvjus frontē uzskatīja par parazītiem.
Tautas pilnvaroto padome Helsinkos sapulcējās 89 reizes, bet Viborgā mazāk par desmit reizēm. Tā izdeva 45 lēmumus. Tautas pilnvaroto padomes lielākā daļa laika tika veltīta likumdošanas sagatavošanai.
Organizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Amats | Persona |
|---|---|
| Priekšsēdētājs | Kullervo Manners |
| Ārlietu nodaļas pilnvarotais | Irje Sirola |
| Iekšlietu un kara nodaļas pilnvarotais | Ēro Hāpalainens Adolfs Taimi Matti Airola (no marta beigām) Hanna Karhinena (no marta beigām) |
| Tieslietu nodaļas pilnvarotais | Lauri Letonmeki (likumdošana un tieslietas) Anti Kiviranta (cietumu pārraudzība) |
| Izglītības nodaļas pilnvarotais | Oto Kūsinens |
| Finanšu nodaļas pilnvarotais | Jalo Kohonens Edvards Jillins (no aprīļa sākuma) |
| Lauksaimniecības nodaļas pilnvarotais | Everts Eloranta |
| Pārtikas nodaļas pilnvarotais | Oskari Tokoi |
| Transporta nodaļas pilnvarotais | Konsta Lindkvists |
| Pasta un informācijas nodaļas pilnvarotais | Emils Elo |
| Darba lietu nodaļas pilnvarotais | Jusi Lumivuoko |
| Sociālo lietu nodaļas pilnvarotais | Hilja Persinens (no marta beigām, skolas) Oskari Arjanne (no marta beigām) |
| Prokurors | Mati Turkia |
Bēgšana uz Krieviju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
23. aprīlī Somijas Tautas pilnvaroto padome nolēma bēgt no Viborgas uz Krieviju, kur Sanktpēterburgā 27. aprīlī noturēja pēdējo sēdi. Pilsoņu kara pēdējās dienās sarkanajiem nācās karot bez centrālās vadības atbalsta.
Somijas Komunistiskās partijas (SKP) dibināšanas sapulcē Maskavā tā paša gada augustā piedalījās 13 Somijas Tautas pilnvaroto padomes locekļi, 18 Vispārējās Darba padomes locekļi un 50 citi, kas bija darbojušies Sarkanajā civilpārvaldē.