Ādolfs Taimi
| ||||||||||||||
|
Ādolfs Taimi (somu: Adolf Taimi, līdz 1907. gadam Ādolfs Vastens; dzimis 1881. gada 3. oktobrī [v.s. 21. septembrī], miris 1955. gadā) bija somu revolucionārs, militārais darbinieks Sarkanajā Somijā 1918. gadā un vēlāk Padomju Krievijā. Ārī Ādolfs brālis Aleksandrs Vastens bija revolucionārs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ādolfs Vastens bērnību pavadīja Sanktpēterburgā. 1902. gadā viņš iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1906. gadā viņš tika arestēts un izsūtīts uz Ņikoļskas pilsētiņu Vologdas guberņā. No turienes 1907. gada maijā Ādolfs aizbēga un apmetās Helsinkos, kur saņēma pasi ar uzvārdu Taimi.
1912. gadā Ādolfs Taimi kā viens no bruņotas sacelšanās gatavotājiem tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. 1915. gadā viņš atgriezās Petrogradā. 1917. gadā piedalījās Februāra revolūcijā. Iesaistījās somu strādnieku aģitēšanas darbā.
Somijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā Ādolfs Taimi bija Somijas tautas pilnvaroto padomes iekšlietu un kara nodaļas pilnvarotais.[1] Pēc tam, kad kaujā par Tamperi no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata alkoholisma dēl tika atcelts Ēro Hāpalainens, viņa vietā 20. martā iecelta trijotne: Ādolfs Taimi, Eino Rahja un Everts Eloranta. Kad karš bija zaudēts, Ādolfs Taimi aizbēga uz Padomju Krieviju. 1918. gada septembrī viņš bija viens no Somijas komunistiskās partijas (SKP) dibinātājiem.[2]
No 1922. līdz 1923. gadam un no 1927. līdz 1928. gadam slepeni ieradās Somijā un darbojās pagrīdē. 1928. gadā tika arestēts un notiesāts uz 15 gadiem cietumā. Pēc PSRS pieprasījuma atbrīvots no ieslodzījuma kopā ar Toivo Antikainenu 1940. gadā pēc Ziemas kara beigām.
Vēlāk Ādolfs Taimi bija Karēļu-somu PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam Karēļu-somu PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs.[2] Bijis PSRS Augstākās Padomes deputāts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Тайми Адольф Петрович
- ↑ 2,0 2,1 ТАЙМИ (ВАСТЕН) Адольф Петрович (1881-1955) Arhivēts 2012. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Известные революционеры