Pāriet uz saturu

Spānijas kailgliemezis

Vikipēdijas lapa
Spānijas kailgliemezis
Arion vulgaris, (Moquin-Tandon, 1855)
Spānijas kailgliemezis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGliemeži (Gastropoda)
ApakšklaseDažādžauņi (Heterobranchia)
KārtaKātacu plaušgliemeži (Stylommatophora)
VirsdzimtaMeža kailgliemeži (Arinoidea)
DzimtaMeža kailgliemeži (Arionidae)
ĢintsArion
SugaSpānijas kailgliemezis (Arion vulgaris)
Sinonīmi
  • Arion lusitanicus, (Mabille, 1868)
  • Arion rufus var. vulgaris Moquin-Tandon, 1855
Spānijas kailgliemezis Vikikrātuvē

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris)[1] ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis.

Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus.[2] Tomēr Latvijā, neraugoties uz daudzajiem postījumiem, tas vēl 2025. gadā nebija iekļauts invazīvo sugu sarakstā.[3]

Latvijas Malakologu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.[4]

Kailgliemeža izstiepta ķermeņa garums 7—14 cm. Pārsvarā netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā, bet sastopami arī brūnganāki, oranžāki un pelēcīgāki eksemplāri, melni īpatņi sastopami ārkārtīgi reti.[5] Pēda gandrīz balta, gļotas bezkrāsainas. Ķermeņa virsmas kārpiņveida izcilnīši lieli, iegareni un labi saskatāmi.[2] Olas mīkstas, baltas vai vāji caurspīdīgas, apaļas, ap 2 mm diametrā.[6]

Spānijas kailgliemeži dienā uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Barībai izmanto dažādus lakstaugus. Lietainā laikā aktīvi arī dienā.

Spānijas kailgliemeži ir hermafrodīti, tiem iespējama arī pašapaugļošanās. Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu un pārojas ar daudziem partneriem. Rudenī tiek dētas olas gan mitrā augsnē un komposta kaudzēs, gan zem dažādiem priekšmetiem. Sezonas laikā izdēj 250-500 olu (pa 20-30, reizēm līdz 70[7] vienā dējumā). Pēc tam pieaugušie īpatņi iet bojā. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums aptuveni viens gads.[4] Gliemezis spēj krustoties ar citām Latvijas kailgliemežu sugām.[7]

Pēc pamatizcelsmes Spānijas kailgliemezis ir Ziemeļspānijas un Rietumfrancijas suga. Sastopams mežos, pļavās, dārzos, dzīvžogos un dažādos mitrājos. Pirmo reizi ārpus dabiskā izplatības areāla sastapts 1972. gadā Austrijā. Pēdējās desmitgadēs strauji izplatījies ārpus sava sākotnējā areāla un šobrīd ir sastopams gandrīz visā Eiropā, kur kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem.[4] Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, augu tirdzniecība un dārzeņu imports. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus.

Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemezis sastapts 2009. gadā Pastendē, bet 2010. gadā Jelgavā,[8] ievests, visdrīzāk, ar stādāmo materiālu. Tālākajos gados strauji izplatījies un 2018. gadā suga apstiprināta 57 atradnēs 46 vietās.[9] Sugai Latvijā praktiski nav dabisko ienaidnieku, jo putni un dzīvnieki izvairās no gliemeža rūgtās garšas un nepatīkamajām gļotām.[10]

Lai gan šo gliemežu savairošanās jau sen tiek uzskatīta par problēmu, pietiekami efektīvu līdzekļu joprojām nav. Parastākās cīņas metodes ir:[11][7]

  • nolasīšana — vakaros vai rītos gliemeži tiek novākti ar rokām, pēc kā nogalināti (piemēram, sālsūdenī, sasaldējot vai karsējot).[12] Metode labāk darbojas zemā, regulāri pļaujamā zālienā, kādus kailgliemeži nemīl.[13] Metodes variants ir olu uzmeklēšana zem dažādiem priekšmetiem vairošanās periodā (vasaras beigās). Mīnuss — gliemeži visaktīvākie ir nakts vidū, kad tie nav viegli atrodami;[14]
  • pievilināšana — gliemežiem izveido mākslīgas slēptuves un/vai pievilina tos ar alu vai brāgu, pēc kā iznīcina. Mīnuss — metode vienādi iedarbojas uz visiem gliemežiem, ieskaitot aizsargājamos, un tie var sarasties arī no attālām vietām, bet liela daļa pēc mielasta paspēj aizlīst prom;[14]
  • atbaidīšana — zāles aizsargjoslu izpļaušana un mehānisku šķēršļu izvietošana;[14]
  • bioloģiskie ienaidnieki — šos gliemežus ēd pīles,[15] īpaši Indijas skrējējpīles[16] un tīģergliemeži. Tomēr tīģergliemeži nav pietiekamā skaitā, bet vairums pīļu viegli atrod sev citu barību. Lieto arī parazītiskos tārpus — nematodes;
  • indēšana — jo tā efektīvāka, jo smagākus papildu zaudējumus tā nodara. Pretgliemežu indes sauc par limacīdiem. Pēdējā laikā parādījušās indes ar dzelzs fosfātu, kas pēc lietošanas sašķeļas videi relatīvi nekaitīgās sastāvdaļās.[14]

Līdzīgas sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ļoti reti sastopams aizsargājamais sarkanais kailgliemezis (Arion rufus), kuru nespeciālists nevar atšķirt no Spānijas kailgliemeža.[17] Līdzīgs var būt arī lielais kailgliemezis, pateicoties visu trīs sugu krāsu variācijām no oranžas līdz pat melnai.[17]

  1. ↑ Likumi.lv
  2. 1 2 «SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS». latvijasdaba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
  3. ↑ «Kuldīgas pašvaldība cīņā ar Spānijas kailgliemežiem ķērusies pie ķīmiskiem preparātiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-11.
  4. 1 2 3 Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas — Spānijas kailgliemežu novērojumiem Dabasdati.lv
  5. ↑ «Gada gliemis 2017». Latvijas Malakologu biedrība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. decembrī. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
  6. ↑ «Nav vērts gaidīt. Spānijas kailgliemežu apkarošanas īstais laiks ir tagad». tv3.lv (latviešu). 2025-07-01. Skatīts: 2025-07-11.
  7. 1 2 3 DAP. Spānijas kailgliemezis
  8. ↑ «Par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-11.
  9. ↑ Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži; valsts līmenī nav organizēta cīņa ar tiem LSM
  10. ↑ «"Spried ar Delfi" par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā. Video tiešraide». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-11.
  11. ↑ zz.lv. «Redzi Spānijas kailgliemežus? Rīkojies!». ZZ.lv (lv-LV), 2025-07-09. Skatīts: 2025-07-11.[novecojusi saite]
  12. ↑ «Eksperte: Vishumānākais veids Spānijas kailgliemeža nobeigšanai – sasaldēšana». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-11.
  13. ↑ «Spānijas kailgliemežu 2023 sezona | Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi». www.spanijaskailgliemezis.lv. Skatīts: 2025-07-11.
  14. 1 2 3 4 «Kā nezaudēt kailgliemežiem kaujā par savu dārzu? Praktiski padomi, kā cīnīties ar nelūgtajiem viesiem». https://jauns.lv (latviešu). 2025-07-26. Skatīts: 2025-07-26.
  15. ↑ «Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi – ēdelīgo Latvijas dārzu «iekarotāju»?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-11.
  16. ↑ «Spānijas kailgliemežu bieds – Indijas skrējējpīles. Padomi un pieredzes stāsti». www.santa.lv. Skatīts: 2025-07-11.
  17. 1 2 Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Sarkanais kailgliemezis - 2012. gada gliemis». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-11.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Spānijas_kailgliemezis&oldid=4334367"