Spīdola (zemūdene)

Šis raksts ir par zemūdeni. Par citām jēdziena Spīdola nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zemūdene "Spīdola" Liepājas karostā 1935. gada 1. janvārī.

Spīdola bija Latvijas kara flotes zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā, zemūdeņu Loire-Simonet klase.

Tehniskie parametri

Ūdensizspaids 395 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības radiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS).

Bruņojums:

• 75 mm zenītlielgabals
• divi 7,7 mm ložmetēji
• seši 450 mm Whitehead torpēdaparāti (4 priekšgalā - no tiem 2 grozāmie, - 2 grozāmie aizmugurē)
• septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)

Vēsture

Latvijas kara flotē no 1927. gada

• pieraksta osta: Liepāja
• komandieri:
  • N.Grīniņš
  • O.Rodiņš
  • Ā.K.Bergs (Kalns)
  • K.Kalacis
• komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži))

Zemūdene piedalījusies Latvijas kara flotes vizītēs Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā.

Pēc PSRS okupācijas 1940. gada 25. jūlijā iekļāva kuģi savā Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni "Ronis" un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta Vācijas kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā "Spīdola" tika izcelta un vraks pārkausēts.

Bibliogrāfija

• Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. — Rīga, 1998.