Spārneņi

Spārneņi; Pterygota (Gegenbaur, 1878)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips	Seškāji (Hexapoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Iedalījums
	Senspārņu infraklase (Paleoptera); Jaunspārņu infraklase (Neoptera);
	Spārneņi Vikikrātuvē

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis). Pie spārneņiem tiek pieskaitīta lielākā daļa kukaiņu, izņemot bezspārnu zvīņenes un senžokļaiņus. Spārneņi parasti tiek iedalīti divās grupās: senspārņu un jaunspārņu infraklasēs.

Evolūcija

Kukaiņi bija pirmie dzīvie organismi uz Zemes, kuriem attīstījās spēja lidot. Tas notika pirms apmēram 300 miljoniem gadu^[1] un 150 miljonus gadu kukaiņi bija vienīgie, kas valdīja gaisā.^[2] Spārnu rašanās un attīstība kukaiņiem bija saistīta ar virkni citu morfoloģisku un fizioloģisku izmaiņu. Tādēļ samērā droši var secināt, ka kukaiņu evolūcija, kas noveda pie kukaiņu lidotspējas, uzsākās ar vienu sugu un visi spārnainie kukaiņi ir vienas sugas pēcteči.^[1]^[2]

Spārnu uzbūve un attīstība

Kukaiņu spārni pēc būtības ir plānas hitīna plātnītes, kas cauraustas ar trahejām. Iespējams, tie attīstījās no sānu plātnītēm (Paranota) uz visiem trijiem krūškurvja segmentiem. Mūsdienu spārnaino kukaiņu sugām ir saglabājušies tikai divi spārnu pāri, kas izvietoti uz otrā un trešā krūškurvja segmenta. Trešais spārnu pāris ir sastopams izmirušām sugam, tādām kā Stenodictya.

Spārnu trahejas atzarojas no ekstremitāšu trahejām. Tā kā spārni radās ķermeņa apvalkam dubultojoties, trahejas atrodas starp šiem diviem slāņiem. Krūškurvis un spārni ir savstarpēji savienoti ar īpašas locītavas palīdzību, kura spārēm tiešā veidā savienojas ar muskuļiem. Daudz biežāk izplatīts veids, kad spārnu vēziens tiek veikts krūšu segmentam izplešoties un saraujoties.

Ontoģenēze

Visiem spārneņiem augšanas laikā notiek pārvēršanās, jo pēc izšķilšanās no olas tiem nekad nav spārnu. Pārvēršanās var notikt divējādi: pakāpeniskā apvalku maiņā, no nimfas kļūstot par kukaini (nepilnīgā pārvēršanās), vai arī no kāpura par kukaini ar pilnu pārvēršanos kūniņas stadijā.

Sistemātikas diskusijas

Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, no kurām biežāk lietotā minēta šajā rakstā. Ir sistemātiķi, kas spāru kārtu (Odonata) un viendienīšu kārtu (Ephemeroptera) neapvieno vienā infraklasē.^[1] Turklāt vieni uzskata, ka spāru kārta ir tuvāk radniecīga jaunspārņiem, bet citi, ka viendienīšu kārta.^[1]

Sistemātika

Spārneņu apakšklase (Pterygota)
- Senspārņu infraklase (Paleoptera)
  - Spāru kārta (Odonata)
  - Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)
- Jaunspārņu infraklase (Neoptera)
  - Nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota)
    - Embiju kārta (Embioptera)
    - Grilloblatīdu kārta (Notoptera)
    - Spīļastu kārta (Dermaptera)
    - Strauteņu kārta (Plecoptera)
    - Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
    - Zarkukaiņu kārta (Phasmatodea)
    - Zorapteru kārta (Zoraptera)
    - Blakšveidīgo virskārta (Paraneoptera) (ieteikta virskārta)
      - Blakšu kārta (Hemiptera)
      - Dzīvniekutu kārta (Phthiraptera)
      - Ķērpjutu kārta (Psocoptera)
      - Tripšu kārta (Thysanoptera)
    - Prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) (ieteikta virskārta)
      - Dievlūdzēju kārta (Mantodea)
      - Prusaku kārta (Blattodea)
  - Pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota)
    - Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
    - Knābjgalvjveidīgo virskārta (Antliophora) (ieteikta virskārta)
      - Blusu kārta (Siphonaptera jeb Aphaniptera)
      - Divspārņu kārta (Diptera)
      - Knābjgalvju kārta (Mecoptera)
    - Maksteņveidīgo virskārta (Amphiesmenoptera) (ieteikta virskārta)
      - Maksteņu kārta (Trichoptera)
      - Zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)
    - Tīklspārņveidīgo virskārta (Neuropterida) (ieteikta virskārta)
      - Dūņeņu kārta (Megaloptera)
      - Kamielīšu kārta (Raphidioptera)
      - Tīklspārņu kārta (Neuroptera)
    - Vaboļveidīgo virskārta (Coleopterida) (ieteikta virskārta)
      - Strepsipteru kārta (Strepsiptera)
      - Vaboļu kārta (Coleoptera)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Tolweb: Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
↑ ^2,0 ^2,1 «Subclass Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spārneņi

Animalia dzīvnieku valsts^{[novecojusi saite]}
Characteristics: Subclass Pterygota and Its Subdivisions Arhivēts 2014. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[tol-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Tolweb: Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

[pte-2] 2,0 ^2,1 «Subclass Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

[1]

[2]

Spārneņi Pterygota (Gegenbaur, 1878)


Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips	Seškāji (Hexapoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)


Iedalījums
Senspārņu infraklase (Paleoptera) Jaunspārņu infraklase (Neoptera)

Spārneņi Vikikrātuvē