Jaunspārņi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jaunspārņu infraklase)
Jaunspārņi
Neoptera (Martynov, 1923)
Zemes kamene (Bombus pascuorum)
Zemes kamene (Bombus pascuorum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsSeškāji (Hexapoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseJaunspārņi (Neoptera)
Iedalījums
Jaunspārņi Vikikrātuvē

Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās. Visiem jaunspārņiem lidošana ir galvenais veids, lai izbēgtu no ienaidniekiem, tie pamatā pārvietojas pa gaisu, izmantojot spārnus, bet atšķirībā no senspārņiem spēj nolaisties uz zemes un pārvietoties, arī izmantojot kājas.

Kopējās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunspārņi spēj sakļaut spārnus virs ķermeņa, tam paralēlā plaknē

Spārneņu spārni laika gaitā attīstījās un lielie, membrānveidīgie spārni, kādi ir raksturīgi senspārņiem, ne vienmēr kukainim bija izdevīgi. Nolaižoties uz zemes, atpūšoties, pārojoties un barojoties, lielie spārni kļuva arvien traucējošāki un piesaistīja ienaidnieku uzmanību, kā arī ar tiem kļuva apgrūtinoši manevrēt cauri meža biezokņiem. Ja spārni tika savainoti, ielauzti vai saburzīti, kukainim draudēja nāve. Būtu jāpiemin, ka mūsdienās dzīvojošie senspārņi - spāres un viendienītes - nenolaižas uz plakanas virsmas, pie kuras nevar pieķerties. To vienīgais līdzeklis, lai pārvietotos, ir spārni, kājas ir ļoti vārgas un derīgas tikai, lai pieķertos, ar tām nevar pārvietoties.[1]

Zinātnieki uzskata, ka šīs grupas dzīves veids, kukaiņiem ik pa laikam nolaižoties uz zemes, spieda tos evolūcijas ceļā attīstīt spārnu salocīšanas mehānismu tādā veidā, ka spārni tika novietoti plakani virs ķermeņa. Šāda adaptācija pirmo reizi parādījās devona vai karbona periodā.[1] Evolūcijas izmaiņas skāra spārna pievienojuma vietu ķermenim. Spārna salocīšanu nodrošina elastīga locītava un īpašs muskulis, kas pievienots pie neliela aksilārā (sānu) vairodziņa - trešā sklerīta.[1] Spēja salocīt spārnus virs ķermeņa deva kukaiņiem mobilitātes iespējas pa dažādām virsmām, netraumējot spārnus. Pateicoties jaunajai spārnu īpašībai, nepilnu 30 miljonu gadu laikā izveidojās vismaz 11 jaunas kukaiņu kārtas.[1] Dažu jaunspārņu kārtu sugas evolūcijas gaitā ir atkal zaudējušas spēju salocīt spārnus plakaniski virs ķermeņa, piemēram, tauriņi.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
Dievlūdzēju kārta (Mantodea)
Tīklspārņu kārta (Neuroptera)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «The Neopterous Orders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 15. janvārī.
  2. «Tolweb: Neoptera». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2014. gada 15. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]