Pāriet uz saturu

Taisnspārņi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Taisnspārņu kārta)
Taisnspārņi
Orthoptera (Latreille, 1793)
Zaļais dziedātājsienāzis (Tettigonia viridissima)
Zaļais dziedātājsienāzis (Tettigonia viridissima)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseJaunspārņi (Neoptera)
VirskārtaNepilnas pārvērtības kukaiņi (Exopterygota)
KārtaTaisnspārņi (Orthoptera)
Iedalījums
Taisnspārņi Vikikrātuvē

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera). Šī kārta apvieno vairāk nekā 20 000 sienāžu, circeņu, ķireļu un siseņu sugas, kas iedalītas 2 apakškārtās.[1]

Morfoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Taisnspārņiem ir spēcīgi un muskuļoti pakaļkāju stilbi, kas piemēroti lekšanai, attēlā pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus)

Taisnspārņi, it īpaši salīdzinājumā ar kukaiņu vairākumu, ir lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi. Kopumā visiem taisnspārņiem ir cilindrisks ķermenis, un to pakaļkāju ciskas ir labi attīstītas un muskuļotas, stilbi pagarināti, tāpēc taisnspārņi spēj labi lekt. Taisnspārņiem ir 2 pāri spārnu, kas sakļautā veidā nosedz ķermeni. Priekšspārni ir slaidi, šaurāki nekā pakaļspārni, tie ir arī stingrāki, īpaši pie spārnu pamatnes, lidošanai gandrīz nederīgi. Pakaļspārni ir plēvveidīgi, kas miera stāvoklī tiek salocīti zem priekšspārniem.[2] Taisnspārņiem ir lielas fasetacis jeb saliktās acis, un atkarībā no sugas var būt vai nebūt vienkāršās actiņas. Visiem starp fasetacīm uz galvas ir 2 taustekļi, kas arī atkarībā no sugas var būt ļoti gari vai samērā īsi.[2] Mutes orgāni - grauzēja tipa. Taisnspārņi pārtiek no augiem, retāk tie ir plēsīgi.

Taisnspārņu pētījumi Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatdarbu par Latvijas taisnspārņu faunu 1943. gadā publicējis K.Princis, kurš apkopojis materiālus no 263 atradnēm. Tajā Latvijai minētas 38 savvaļas sugas, ieskaitot šad tad ieklīstošo klejotājsiseni (Locusta migratorio).

Latvijas taisnspārņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mājas circenis (Acheta domestica) kādreiz bija bieži sastopams Latvijas lauku mājās
Parkšķis (Psophus stridulus) ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā

Latvijā sastopamie taisnspārņi pieder abām apakškārtām, kas atšķiras ar taustekļu garumu, posmu skaitu pēdās, dējekļa veidu un sisināšanu. Sienāžu (Tettigonioidea) taustekļi ir ļoti gari, vismaz ķermeņa garumā. Visas pēdas ar 4 posmiem. Dējeklis garš, aptuveni zobenveida. Priekšspārni tiek sakļauti jumtveidā. Dzirdes orgāni uz priekškāju stilbiem (to atveres ir redzamas).[3] Sisina, berzējot priekšspārnu pamatus vienu gar otru. Latvijā konstatētas 9 sugas. Ļoti bieži sastopams (parasti gan tikai dzirdams) parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans). Tas ir viens no lielākiem Latvijas taisnspārņiem. Tā ķermeņa garums bez dējekļa līdz 4 cm, krāsa viscauri zaļa. Dažas sugas ir retas un atbilst aizsargājamo dzīvnieku l. kategorijai, taču pagaidām nav ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Circeņi (Grylloidea) pēc daudzām pazīmēm ir līdzīgi sienāžiem, bet atšķiras ar mazāku pēdu posmu skaitu (Latvijas sugām visās pēdās 3 posmi), kā arī ar to, ka priekšspārnus uz vēdera novieto plakaniski. Arī circeņi sisina, trinot priekšspārnu pamatus.

Latvijā savvaļā sastopamas 2 sugas un telpās l suga. Telpās agrāk bieži bija sastopams mājas circenis (Gryllus domesticus), bet par tā pašreizējo sastopamību ziņu nav. Savvaļā visai bieži sastopams racējcircenis jeb zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa), kas dzīvo augsnē alās. To raksturo par racējkājām pārveidotās priekškājas un dējekļa trūkums. Otra savvaļas suga lauku circenis (Liogryllus campestris) esot bijusi ļoti reti sastopama vēl 19. gadsimtā, taču vairāk kā 100 gadus nav atrasta.

Siseņiem (Acridoidea) taustekļi īsi, augstākais pusķermeņa garumā. Pēdās parasti 3 posmi, retumis 2 (sīksiseņu dzimtā (Tetrigidae)). Dējeklis īss, nav uzkrītoši izvirzīts. Dzirdes orgāns parasti ir un atrodas vēdera pirmā posma sānos. Sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem. Visas sugas fitofāgas.

Latvijā savvaļā 27 sugas. Pļavās un līdzīgās vietās ļoti bieži sastopam pļavsiseņus (Chorthippus) un zaļo zālājsiseni (Omocestus viridulus). Tie ir galvenie koncertētāji minētajās vietās vasarā karstā laikā. Ļoti interesanta ir sausās, galvenokārt smilšainās vietās dzīvojošu četru sugu grupa, ko raksturo vairāk vai mazāk krāsaini (sarkani vai zili) pakaļspārni, kas kļūst redzami lidojumā. Šīs sugas uzlūkojamas par siltāka un sausāka laikmeta reliktiem, tāpēc tās ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Trīs no tām (sarkanspārnu smiltājsisenis (Bryodema tuberculatum), zilspārnu smiltājsisenis (Sphingonotus coerulans), raibspārnu smiltājsisenis (Oediopoda coerulescens)) ir visai retas, bet viena - parkšķis (Psophus stridulus) sastopama samērā bieži.

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taisnspārņu kārta (Orthoptera)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Orthoptera
  2. ↑ 2,0 2,1 Hoell, H.V., Doyen, J.T. & Purcell, A.H. (1998). Introduction to Insect Biology and Diversity, 2nd ed. Oxford University Press. pp. 392–394. ISBN 0-19-510033-6.
  3. ↑ Taisnspārņi
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 «Orthoptera (Grasshoppers, Locusts, Katydids, Crickets) (Insects)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 31. martā.
  5. ↑ superfamily Acridoidea MacLeay, 1821
  6. ↑ «Family: Pamphagidae (toad grasshoppers)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. februārī. Skatīts: 2013. gada 31. martā.
  7. ↑ Two Species of Melanoplinae (Orthoptera: Catantopidae) New to Korea
  8. ↑ Family Tanaoceridae - Desert Long-horned Grasshoppers

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Taisnspārņi&oldid=4138568"