Staro Rīga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Staro Rīga" logo

Staro Rīga ir ikgadējs gaismas festivāls Rīgā, Latvijā.

Par festivālu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrāltirgus paviljoni festivāla "Staro Rīga" laikā 2010. gadā

Pirmoreiz Staro Rīga notika 2008. gadā un kļuva par ikgadējo tradicionālo festivālu. Pasākums parasti ilgst 4—5 dienas, un tās norises laiks sakrīt ar Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinībām.

Festivāls Staro Rīga ļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem apskatīt unikālus gaismas mākslas objektus. Tikai dažus vakarus ielās, parkos, laukumos un uz īpaši izgaismotajām namu fasādēm var apskatīt dažādās tehnikās veidotus mākslas objektus un gaismu izrādes, rosinot ieraudzīt pazīstamas Rīgas pilsētas vietas jaunā gaismā.

Visi pasākuma objekti apskatāmi bez maksas un ir pieejami visām vecuma grupām.

Organizatori un atbalstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaismas festivāls Staro Rīga notiek pēc Rīgas domes iniciatīvas, iesaistoties uzņēmumiem un radošām personībām, kas vēlas dot savu artavu kopīgas svētku sajūtas veidošanā. Festivālu organizē Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar vadošajiem Latvijas gaismas un video māksliniekiem, pasākumu organizatoriem un mākslinieku grupām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Torņu vērotājs" Ķīpsalā Staro Rīga 2008 laikā.

Norisināšanās laiks: 14.18. novembris. Apgaismoto objektu skaits — 40.

Tika piedāvāti atbilstoši pastaigu maršruti pa kanālmalu un tai pieguļošajiem parkiem, Rātslaukumu, Līvu laukumu, Doma laukumu un Vērmanes dārzu, kā arī teatrāli priekšnesumi un izklaides.

Daļa izgaismoto objektu turpināja priecēt rīdziniekus un viesus arī ikdienā, kļūstot par neatņemamu Rīgas noformējuma koncepcijas sastāvdaļu un attiecīgi par ilgtermiņa investīciju Rīgas sejas veidošanā.

Festivālu noslēdza Latvijas 90 gadu jubilejai veltīts multimedials gaismas priekšnesums 11. novembra krastmalā.

2009. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Skanstes virsotnes" festivāla "Staro Rīga" laikā 2009. gadā

Norisināšanās laiks: 14.18. novembris. Apgaismoto objektu skaits — 56.

Tika atvērta oficiāla festivāla mājas lapa. Piedāvātajos pastaigu maršrutos tika iekļauti gan Rīgas domes Kultūras departamenta konkursā iesniegtie un atbalstītie projekti, gan ar privātuzņēmēju atbalstu tapuši gaismas objekti, gan arī no jauna izveidotie fasāžu gaismojumi. Tostarp — 7 skolu fasādes. Visi festivāla 56 objekti sadalāmi 5 grupās: 18 jauni gaismu objekti, 3 no 2008. gada festivāla programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu darbi, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti. Pirmo reizi festivālā Staro Rīga bija skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi. Maršrutos iekļauti konkursa kārtībā izvēlētie 12 jauno dizaineru veidotie gaismas objekti.

Gaismas objekts "Četri balti krekli"

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norisināšanās laiks: 18.21. novembris. Apgaismoto objektu skaits — 75.

2010. gada festivālam pirmoreiz parādījās vienota tēma ("Optiskās Ilūzijas"), kā arī savs moto ("Staro Rīga — Staro arī tu").

Gaismas festivāla objekti tika sadalīti septiņās grupās — 22 festivāla programmas gaismu objekti, 20 festivāla sadarbības partneru gaismu objekti, 7 jauniešu konkursa gaismas objekti (mazbudžeta darbi, kuru finansējums nepārsniedz 500 latu), patstāvīgie pilsētvides izgaismojuma objekti, 6 iepriekšējo gadu gaismas objekti, kā arī 6 īpašie notikumi, kuros iekļautas performances, priekšnesumi un citas norises. Pirmo reizi gaismas festivāla Staro Rīga vēsturē bija 3 starptautiskās programmas objekti.

Pie gaismas festivāla Staro Rīga realizācijas darbojās 24 radošās apvienības un 17 tehniskās kompānijas, lai izveidotu gaismas objektus savu darbu ieguldīja vairāk kā 40 mākslinieki un ideju autori. Festivāla projektu realizācijai finansiālu atbalstu snieguši 36 sadarbības partneri.

2011. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norisināšanās laiks: 17.20. novembris. Apgaismoto objektu skaits — 80.

22 objekti bija Rīgas domes finansēti, 10 — uzstādīti par uzņēmēju līdzekļiem, bet 17 — jauniešu un studentu konkursa gaismas objekti. Pirmo reizi festivāla vēsturē bija izveidota vides reklāmas stendu gaismas objektu programma, kā arī starptautiska programma — 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Rīgas un Ūmeo interaktīvs sadarbības objekts.[1]

2012. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norisināšanās laiks: 15.18. novembris. Apgaismoto objektu skaits — 81.[2]

2013. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā festivāls notika no 15. līdz 18. novembrim, programmā bija sešas tematiskās līnijas, apvienotas "Sešos stāstos par prieku".[3][4]

2014. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 17. — 19. janvārī notika Staro Rīga speciālizlaidums projekta Rīga 2014 ietvaros.[5]

2014. gadā festivāls notika no 14. līdz 18. novembrim, programmā bija 22 pamatprogrammas objekti un 20 līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" objekti.[6]

2015. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā festivāls notika no 18. līdz 21. novembrim, tajā bija apskatāmi 42 objekti un festivāla tēma bija "Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot".[7]

2016. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izgaismotā Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu kolekcija 2016. gadā

2016. gadā festivāls notika no 17. līdz 20. novembrim, tajā apskatāmi 42 gaismas objekti. Festivālā bija 3 programmas — pamatprogramma "Gaisma ausa", starptautiskā programma un līdzdalības programma "Rīgas karnevāls".

2017. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izgaismotais Brīvības piemineklis 2017. gadā

2017. gadā festivāls notika no 17. līdz 20. novembrim, tajā apskatāmi 35 gaismas objekti. Festivālā ir 4 programmas — pamatprogramma "Uz zvaigznēm", starptautiskā programma, līdzdalības programma "Rīgas karnevāls" un programma "Pilsētvide".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]