Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]




Turpmākajos gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads | Pilsēta un valsts | Piezīmes un ārējās saites |
---|---|---|
2022 | ![]() |
Esch-sur-Alzette 2022 |
![]() |
Kaunas 2022 | |
![]() |
Novi Sad 2022 | |
2023 | ![]() |
Eleusis 2023 |
![]() |
Timișoara 2023 | |
![]() |
Kopā ar Balatona ezera apkārtni kā Veszprém-Balaton 2023 | |
2024 | ![]() |
Tartu 2024 |
![]() |
Kopā ar Zalckammergūtas novadu kā Salzkammergut 2024 | |
![]() |
Bodø 2024 | |
2025 | ![]() |
Chemnitz 2025 |
![]() |
Pasākumi notiks arī Gorīcijā, Itālijā ar nosaukumu GOǃ 2025 | |
2026 | ![]() |
Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada ziemā. Kandidātpilsētasː Nitra, Trenčīna, Žilina.[3] |
![]() |
Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada 2. jūnijā.[4] Kandidātpilsētasː Oulu, Savonlinna, Tampere.[5] | |
2027 | ![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Cēsis,[6] Daugavpils (sadarbībā ar reģiona novadiem),[7][8] Jelgava,[9] Jēkabpils,[10] Jūrmala (sadarbībā ar reģiona novadiem),[11][12] Kuldīga,[13] Liepāja,[14] Ogre,[15] Valmiera.[16] |
![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Aveiru, Braga, Koimbra, Evora, Faru, Guarda, Leirija, Oeiraša, Pontadelgada. | |
Tiks paziņots | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. | |
2028 | ![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Brno, Brumova. |
![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Burža, Klermonferāna, Ruāna. | |
2029 | ![]() |
|
![]() |
||
2030 | ![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Gente, Kortreika, Levēna, Ljēža. |
![]() |
||
Tiks paziņots | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. | |
2031 | ![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Audeša, Kotonera (Birgu, Sengleja un Bormla), Slima, Taršina. |
![]() |
Potenciālās kandidātpilsētasː Granada, Heresa de la Frontera, Kaseresa. | |
2032 | ![]() |
|
![]() |
||
2033 | ![]() |
|
![]() |
||
Tiks paziņots | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. |
Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY». Krakow the Open City (angļu). 2011. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «European Capitals of Culture» (angļu). Eiropas Komisija. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «3 cities short-listed for European Capitals of Culture 2026 in Slovakia» (angļu). Eiropas Komisija. 2021. gada 8. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Euroopan kulttuuripääkaupunki 2026» (somu). Suomen opetus- ja kulttuuriministeriö. Skatīts: 2021. gada 23. aprīlī.
- ↑ «Three cities short-listed for European Capital of Culture 2026 in Finland» (angļu). Eiropas Komisija. 2020. gada 26. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā». cesis.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Daugavpils pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Daugavpils uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pretendēs kopā ar Rēzekni un visu Latgali». lsm.lv (LSM). 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ LETA. «Arī Jelgava gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam». DELFI, 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Jēkabpils pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā | Jēkabpils.lv». jekabpils.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». lsm.lv (LSM). 2020. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Jūrmala Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar septiņiem Kurzemes novadiem». lsm.lv (LSM). 2021. gada 9. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Kuldīga mēģinās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā». nra.lv. 2020. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Liepāja pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā». lsm.lv (LSM). 2020. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ LETA. «Ogre kandidēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». DELFI, 2021. gada 15. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Valmiera apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu». Tvnet.lv (TV NET). 2021. gada 29. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas Archived 2008. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- European Commission - European Capitals of Culture
- Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture
|