Eiropas kultūras galvaspilsēta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas kultūras galvaspilsētu karte

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas (pilsētas)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Pilsēta Piezīmes
1985 Valsts karogs: Grieķija Atēnas
1986 Valsts karogs: Itālija Florence
1987 Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama
1988 Valsts karogs: Vācija Rietumberlīne
1989 Valsts karogs: Francija Parīze
1990 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Glāzgova
1991 Valsts karogs: Īrija Dublina
1992 Valsts karogs: Spānija Madride
1993 Valsts karogs: Beļģija Antverpene
1994 Valsts karogs: Portugāle Lisabona
1995 Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga
1996 Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena
1997 Valsts karogs: Grieķija Saloniki
1998 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma
1999 Valsts karogs: Vācija Veimāra
2000 Valsts karogs: Francija Aviņona 2000. gads, kas saukts arī par tūkstošgades gadu, Eiropas Savienība to vēlējās atzīmēt īpašā veidā - ļaujot 9 Eiropas
pilsētām, ieskaitot 3 valstis, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā un 2 valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Valsts karogs: Norvēģija Bergena
Valsts karogs: Itālija Boloņa
Valsts karogs: Beļģija Brisele
Valsts karogs: Somija Helsinki
Valsts karogs: Polija Krakova
Valsts karogs: Čehija Prāga
Valsts karogs: Islande Reikjavika
Valsts karogs: Spānija Santjago de Kompostela
2001 Valsts karogs: Nīderlande Roterdama
Valsts karogs: Portugāle Portu
2002 Valsts karogs: Beļģija Brige
Valsts karogs: Spānija Salamanka
2003 Valsts karogs: Austrija Grāca
2004 Valsts karogs: Itālija Dženova
Valsts karogs: Francija Lille
2005 Valsts karogs: Īrija Korka
2006 Valsts karogs: Grieķija Patra
2007 Valsts karogs: Rumānija Sibiu Sibiu 2007
Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga
2008 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Liverpūle
Valsts karogs: Norvēģija Stavangere
2009 Valsts karogs: Austrija Linca
Valsts karogs: Lietuva Viļņa
2010 Valsts karogs: Vācija Esene (Rūras apgabals) Pārstāvot Rūras apgabalu kā Rūra2010
Valsts karogs: Ungārija Pēča
Valsts karogs: Turcija Stambula
2011 Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Sarajeva
Valsts karogs: Igaunija Tallina
Valsts karogs: Somija Turku
2012 Valsts karogs: Portugāle Gimarainša
Valsts karogs: Slovēnija Maribora Maribora 2012
2013 Valsts karogs: Slovākija Košice
Valsts karogs: Francija Marseļa
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga
Valsts karogs: Zviedrija Ūmeo Ūmeo 2014
2015 Valsts karogs: Beļģija Monsa Monsa 2015 Archived 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Valsts karogs: Čehija Plzeņa Plzeņa 2015
2016 Valsts karogs: Spānija Sansevastjana Sansebastiana 2016
Valsts karogs: Polija Vroclava Vroclava 2016
2017 Valsts karogs: Dānija Orhūsa Orhūsa 2017
Valsts karogs: Kipra Pafa Pafa 2017
2018 Valsts karogs: Nīderlande Leuvardena Leuvardena 2018
Valsts karogs: Malta Valleta Valleta 2018
2019 Valsts karogs: Itālija Matēra Matēra 2019
Valsts karogs: Bulgārija Plovdiva Plovdiva 2019
2020 Valsts karogs: Īrija Golveja Golveja 2020
Valsts karogs: Horvātija Rijeka Rijeka 2020

Turpmākajos gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Pilsēta(-as) Piezīmes
2021 Valsts karogs: Grieķija Elefīna Elefīna 2021
Valsts karogs: Rumānija Timišoara Timišoara 2021
Valsts karogs: Serbija Novisada Novi Sada 2021
2022 Valsts karogs: Lietuva Kauņa Kauņa 2022
Valsts karogs: Luksemburga Eša pie Alzetes Eša pie Alzetes
2023 Valsts karogs: Ungārija Ungārija Potenciālās kandidātpilsētas: Ģēra,[1] Debrecena,[2] Egera,[3] Miškolca,[4] Tokaja,[5] Vezprēma,[6]
2024 Valsts karogs: Austrija Austrija Austrija 2024
Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 31. decembrim. Plāno paziņot pilsētu vismaz 2020. gadā.[7]
Valsts karogs: Igaunija Igaunija Potenciālās kandidātpilsētas: Tartu, Pērnava
tiks paziņots Kandidātpilsētu pieteikšanās līdz 2018. gada 10. oktobrim
2025 Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija
Valsts karogs: Vācija Vācija Potenciālās kandidātpilsētas: Brēmene,[8] Kemnica,[9] Drēzdene,[10] Frankfurte pie Mainas,[11] Halle pie Zāles,[12] Hildesheima,[13]
Magdeburga,[14][15] Nirnberga,[16] Vircburga[17].
2026 Valsts karogs: Slovākija Slovākija
Valsts karogs: Somija Somija Potenciālā kandidātpilsēta: Mantavipula
2027 Valsts karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: Portugāle Portugāle Potenciālās kadidātpilsētas: Aveiro, Leirija, Braga,[18] Faru, Ēvora, Pontadelgada
tiks paziņots
2028 Valsts karogs: Čehija Čehija
Valsts karogs: Francija Francija Potenciālā kandidātpilsēta: Klermonferāna
2029 Valsts karogs: Polija Polija
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
2030 Valsts karogs: Beļģija Beļģija Potenciālās kandidātpilsētas: Ljēža, Lēvena
Valsts karogs: Kipra Kipra
tiks paziņots
2031 Valsts karogs: Malta Malta Potenciālās kandidātpilsētas: Tarksiena, Kotonera, Tasliema, Audešas sala
Valsts karogs: Spānija Spānija Potenciālās kandidātpilsētas: Kaseresa un Granada
2032 Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija
Valsts karogs: Dānija Dānija
2033 Valsts karogs: Itālija Itālija
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande
tiks paziņots

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Számítanak a győriek javaslataira - Győr Megyei Jogú Város Honlapja». Onkormanyzat.gyor.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  2. ↑ «2023-ban Európa Kulturális Fővárosa lehet Debrecen». haon.hu. 2016. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. septembrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  3. ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023: Eger biztosan pályázik | heol.hu | Közélet | Heves megyei hírek». heol.hu. 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  4. ↑ «Európa kulturális fővárosa: A jövőre vonatkozó elképzelések kellenek - Észak-Magyarország». Eszak.hu. 2016. gada 11. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. septembrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  5. ↑ «Tokaj kandidál az Európa Kulturális Fővárosa címre». Tokaj.hu. 2014. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  6. ↑ «Európa Kulturális Fővárosa 2023 Archívum - Veszprém Kukac». Veszpremkukac.hu. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  7. ↑ «BKA-353.120/0144-I/4/2014». Bundeskanzleramt Österreich. 2014. gada 23. decembris. Skatīts: 2015. gada 20. jūnijs.
  8. ↑ «Kulturhauptstadt 2025 – soll Bremen es nochmal versuchen?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
  9. ↑ «Chemnitz will Europäische Kulturhauptstadt werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
  10. ↑ «Dresden will Kulturhauptstadt 2025 werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
  11. ↑ Frankfurt soll sich gemeinsam mit Offenbach bewerben
  12. ↑ «Halle will "Kulturhauptstadt Europas" werden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. novembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
  13. ↑ «Stadt Hildesheim - Tagung zum Thema „Kulturhauptstadt Europas 2025"». www.hildesheim.de. Skatīts: 2016. gada 24. augusts.
  14. ↑ «kulturhauptstadt werden» ((vāciski)). Kulturhauptstadt-werden.de. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  15. ↑ Magdeburg als Europäische Kulturhauptstadt 2025
  16. ↑ "Nürnberg verhält sich nicht wie Kulturhauptstadt"
  17. ↑ Würzburger OB offen für Bewerbung
  18. ↑ «RUM». Rum.pt. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  • García, B. (2005) “De-constructing the City of Culture: The long term cultural legacies of Glasgow 1990” in: Review Issue of Urban Studies (vol 42, n5/6) (pp. 1-28)
  • García, B. (2004) “Cultural Policy in European Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future” in: Special edition on Cultural Policy and Regeneration, Local Economy (vol 19, n4) (pp. 312-326)
  • García, B. (2004) “Urban Regeneration, Arts Programming and Major events: Glasgow 1990, Sydney 2000 and Barcelona 2004” in: Gibson, L. & Stevenson, D. (Eds) Special Issue of the International Journal of Cultural Policy: Urban Space and the Uses of Culture (vol 10, n 1) (pp. 103-118)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiropas_kultūras_galvaspilsēta&oldid=3353132"