Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.[1]
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Golveja (Īrijā)Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Rijeka (Horvātijā)Ķīniešu paviljons Lillē, Francijā laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmĪpašais Liverpool 2008 karogs Liverpūlē, Apvienotajā Karalistē laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmParāde Stavangerē, Norvēģijā laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmEkspozīcija BellevueLincā, Austrijā laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmEstonian Air lidmašīna Kopenhāgenas lidostā laikā, kad TallinaIgaunijā 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmInstalācija Gimarainšā, Portugālē laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmLatvijas eiro piemiņas monēta, uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad RīgaLatvijā 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmVilciens uz Plzeņu, Čehijā laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētāmInstalācija Orhūsā, Dānijā laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Eiropas Savienība vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 Eiropas pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā, un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.[2]
Tā kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, Eiropas Parlaments atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām Golvejai un Rijekai bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.[3]
.svg){kind=small}
Tartu, Igaunija
Badišla, Austrija
Būdē, Norvēģija
Kemnica, Vācija
Novagorica, Slovēnija
Trenčina, Slovākija
Oulu, Somija
Liepāja, Latvija
Evora (pilsēta), Portugāle
Čehija
.svg){kind=small}
Francija
Zviedrija
Polija
Beļģija
Kipra
Malta
Spānija
Bulgārija
Dānija
Itālija
Nīderlande
