Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsētu karte

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Vēsture

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas (pilsētas)

• 1985: Atēnas;
• 1986: Florence;
• 1987: Amsterdama;
• 1988: Rietumberlīne;
• 1989: Parīze;
• 1990: Glāzgova;
• 1991: Dublina;
• 1992: Madride;
• 1993: Antverpene;
• 1994: Lisabona;
• 1995: Luksemburga;
• 1996: Kopenhāgena;
• 1997: Saloniki;
• 1998: Stokholma;
• 1999: Veimāra;
• 2000: Aviņona; Bergena; Boloņa; Brisele; Helsinki; Krakova; Prāga; Reikjavīka; Santjago de Kompostela;
• 2001: Roterdama; Porto;
• 2002: Brige; Salamanka;
• 2003: Graca;
• 2004: Dženova; Lille;
• 2005: Korka;
• 2006: Patras;
• 2007: Sibiu; Luksemburga; pilsētu apgabals;
• 2008: Liverpūle; Stavangera;
• 2009: Viļņa; Linca;
• 2010: Esene (Rūra); Stambula; Pēča;
• 2011: Turku; Tallina, Sarajeva.
• 2012: Gimaraiša; Maribora;
• 2013: Marseļa; Košice;
• 2014: Ūmeo; Rīga;
• 2015: Monsa; Plzeņa;

Turpmākajos gados

Saskaņā ar informāciju ES oficiālajā vietnē. Pēc 2016. gada pagaidām izvēlētas tikai valstis, ievērojot rotācijas kārtību.

• 2016: Sansebastjana; Vroclava;
• 2017: Dānija; Kipra;
• 2018: Nīderlande; Malta;
• 2019: Itālija; Bulgārija;
• 2020: Rumānija; Īrija; Horvātija;
• 2021: Grieķija; Īslande; Šveice;
• 2022: Apvienotā Karaliste, dienvidu Hempšīra (Sauthemptona un Portsmuta) un Londona; Maķedonija; Turcija.
• 2023: Norvēģija, Lietuva, Bosnija un Hercegovina,
• 2024: Vācija , Ukraina, Albānija,
• 2025: Austrija, Īslande, Melnkalne

Skatīt arī

• Rīga 2014

Atsauces

• García, B. (2005) “De-constructing the City of Culture: The long term cultural legacies of Glasgow 1990” in: Review Issue of Urban Studies (vol 42, n5/6) (pp. 1-28)
• García, B. (2004) “Cultural Policy in European Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future” in: Special edition on Cultural Policy and Regeneration, Local Economy (vol 19, n4) (pp. 312-326)
• García, B. (2004) “Urban Regeneration, Arts Programming and Major events: Glasgow 1990, Sydney 2000 and Barcelona 2004” in: Gibson, L. & Stevenson, D. (Eds) Special Issue of the International Journal of Cultural Policy: Urban Space and the Uses of Culture (vol 10, n 1) (pp. 103-118)

Ārējās saites

• Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas
• European Commission - European Capitals of Culture
• Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture