Eiropas kultūras galvaspilsēta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Golveja (Īrijā)
Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — Rijeka (Horvātijā)
Ķīniešu paviljons Lillē, Francijā laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Īpašais Liverpool 2008 karogs Liverpūlē, Apvienotajā Karalistē laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Parāde Stavangerē, Norvēģijā laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Ekspozīcija Bellevue Lincā, Austrijā laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Estonian Air lidmašīna Kopenhāgenas lidostā laikā, kad Tallina Igaunijā 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Instalācija Gimarainšā, Portugālē laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Latvijas eiro piemiņas monēta, uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad Rīga Latvijā 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Vilciens uz Plzeņu, Čehijā laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Instalācija Orhūsā, Dānijā laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām
Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
1985 Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija
1986 Valsts karogs: Itālija Florence, Itālija
1987 Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande
1988 Valsts karogs: Vācija Rietumberlīne, Vācija
1989 Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
1990 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Glāzgova, Apvienotā Karaliste
1991 Valsts karogs: Īrija Dublina, Īrija
1992 Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija
1993 Valsts karogs: Beļģija Antverpene, Beļģija
1994 Valsts karogs: Portugāle Lisabona, Portugāle
1995 Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga, Luksemburga
1996 Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena, Dānija
1997 Valsts karogs: Grieķija Saloniki, Grieķija
1998 Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
1999 Valsts karogs: Vācija Veimāra, Vācija
2000 Valsts karogs: Francija Aviņona, Francija Eiropas Savienība vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 Eiropas pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gadā, un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.[1]
Valsts karogs: Norvēģija Bergena, Norvēģija
Valsts karogs: Itālija Boloņa, Itālija
Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija
Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija
Valsts karogs: Polija Krakova, Polija
Valsts karogs: Čehija Prāga, Čehija
Valsts karogs: Islande Reikjavika, Islande
Valsts karogs: Spānija Santjago de Kompostela, Spānija
2001 Valsts karogs: Portugāle Portu, Portugāle
Valsts karogs: Nīderlande Roterdama, Nīderlande
2002 Valsts karogs: Beļģija Brige, Beļģija
Valsts karogs: Spānija Salamanka, Spānija
2003 Valsts karogs: Austrija Grāca, Austrija Graz 2003
2004 Valsts karogs: Itālija Dženova, Itālija
Valsts karogs: Francija Lille, Francija
2005 Valsts karogs: Īrija Korka, Īrija
2006 Valsts karogs: Grieķija Patra, Grieķija
2007 Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga, Luksemburga
Valsts karogs: Rumānija Sibiu, Rumānija Sibiu 2007
2008 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Liverpūle, Apvienotā Karaliste
Valsts karogs: Norvēģija Stavangere, Norvēģija
2009 Valsts karogs: Austrija Linca, Austrija Linz 2009
Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva
2010 Valsts karogs: Vācija Esene, Vācija Pārstāvēja visu Rūras apgabalu ar nosaukumu Ruhr.2010
Valsts karogs: Ungārija Pēča, Ungārija
Valsts karogs: Turcija Stambula, Turcija
2011 Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Valsts karogs: Somija Turku, Somija
2012 Valsts karogs: Portugāle Gimarainša, Portugāle
Valsts karogs: Slovēnija Maribora, Slovēnija Maribor 2012
2013 Valsts karogs: Slovākija Košice, Slovākija
Valsts karogs: Francija Marseļa, Francija Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu Marseille-Provence 2013 (MP2013)
2014 Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija Skatīt vairākː Rīga 2014
Valsts karogs: Zviedrija Ūmeo, Zviedrija Umeå 2014
2015 Valsts karogs: Beļģija Monsa, Beļģija Mons 2015
Valsts karogs: Čehija Plzeņa, Čehija Plzeň 2015
2016 Valsts karogs: Spānija Sansevastjana, Spānija San Sebastián 2016
Valsts karogs: Polija Vroclava, Polija Wrocław 2016
2017 Valsts karogs: Dānija Orhūsa, Dānija Aarhus 2017
Valsts karogs: Kipra Pafa, Kipra Paphos 2017
2018 Valsts karogs: Nīderlande Leuvardena, Nīderlande Leeuwarden 2018
Valsts karogs: Malta Valleta, Malta Valletta 2018
2019 Valsts karogs: Itālija Matēra, Itālija Matera 2019
Valsts karogs: Bulgārija Plovdiva, Bulgārija Plovdiv 2019
2020 Valsts karogs: Īrija Golveja, Īrija Galway 2020
Valsts karogs: Horvātija Rijeka, Horvātija Rijeka 2020
2021 Tā kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, Eiropas Parlaments atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām Golvejai un Rijekai bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.[2]

Turpmākajos gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Pilsēta un valsts Piezīmes un ārējās saites
2022 Valsts karogs: Luksemburga Eša pie Alzetes, Luksemburga Esch-sur-Alzette 2022
Valsts karogs: Lietuva Kauņa, Lietuva Kaunas 2022
Valsts karogs: Serbija Novisada, Serbija Novi Sad 2022
2023 Valsts karogs: Grieķija Elefsina, Grieķija Eleusis 2023
Valsts karogs: Rumānija Timišoara, Rumānija Timișoara 2023
Valsts karogs: Ungārija Vesprēma, Ungārija Kopā ar Balatona ezera apkārtni kā Veszprém-Balaton 2023
2024 Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija Tartu 2024
Valsts karogs: Austrija Badišla, Austrija Kopā ar Zalckammergūtas novadu kā Salzkammergut 2024
Valsts karogs: Norvēģija Būdē, Norvēģija Bodø 2024
2025 Valsts karogs: Vācija Kemnica, Vācija Chemnitz 2025
Valsts karogs: Slovēnija Novagorica, Slovēnija Pasākumi notiks arī Gorīcijā, Itālijā ar nosaukumu GOǃ 2025
2026 Karogs: Slovākija Slovākija Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada ziemā.
Kandidātpilsētasː Nitra, Trenčīna, Žilina.[3]
Karogs: Somija Somija Galvaspilsēta tiks paziņota 2021. gada 2. jūnijā.[4]
Kandidātpilsētasː Oulu, Savonlinna, Tampere.[5]
2027 Karogs: Latvija Latvija Potenciālās kandidātpilsētasː Cēsis,[6] Daugavpils (sadarbībā ar reģiona novadiem),[7][8] Jelgava,[9] Jēkabpils,[10] Jūrmala (sadarbībā ar reģiona novadiem),[11][12] Kuldīga,[13] Liepāja,[14] Ogre,[15] Valmiera.[16]
Karogs: Portugāle Portugāle Potenciālās kandidātpilsētasː Aveiru, Braga, Koimbra, Evora, Faru, Guarda, Leirija, Oeiraša, Pontadelgada.
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
2028 Karogs: Čehija Čehija Potenciālās kandidātpilsētasː Brno, Brumova.
Karogs: Francija Francija Potenciālās kandidātpilsētasː Burža, Klermonferāna, Ruāna.
2029 Karogs: Zviedrija Zviedrija
Karogs: Polija Polija
2030 Karogs: Beļģija Beļģija Potenciālās kandidātpilsētasː Gente, Kortreika, Levēna, Ljēža.
Karogs: Kipra Kipra
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.
2031 Karogs: Malta Malta Potenciālās kandidātpilsētasː Audeša, Kotonera (Birgu, Sengleja un Bormla), Slima, Taršina.
Karogs: Spānija Spānija Potenciālās kandidātpilsētasː Granada, Heresa de la Frontera, Kaseresa.
2032 Karogs: Bulgārija Bulgārija
Karogs: Dānija Dānija
2033 Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Nīderlande Nīderlande
Tiks paziņots Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no Eiropas Savienības kandidātvalstīm — Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Turcijas un Melnkalnes —, no potenciālajām kandidātvalstīm — Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas —, kā arī no EBTA dalībvalstīm — Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY». Krakow the Open City (angļu). 2011. gada 17. augustā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  2. «European Capitals of Culture» (angļu). Eiropas Komisija. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  3. «3 cities short-listed for European Capitals of Culture 2026 in Slovakia» (angļu). Eiropas Komisija. 2021. gada 8. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  4. «Euroopan kulttuuripääkaupunki 2026» (somu). Suomen opetus- ja kulttuuriministeriö. Skatīts: 2021. gada 23. aprīlī.
  5. «Three cities short-listed for European Capital of Culture 2026 in Finland» (angļu). Eiropas Komisija. 2020. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  6. «Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā». cesis.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  7. «Daugavpils pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». Daugavpils.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  8. «Daugavpils uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pretendēs kopā ar Rēzekni un visu Latgali». lsm.lv (LSM). 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  9. LETA. «Arī Jelgava gatavos pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam». DELFI, 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  10. «Jēkabpils pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā | Jēkabpils.lv». jekabpils.lv. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  11. «Jūrmala pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». lsm.lv (LSM). 2020. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  12. «Jūrmala Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar septiņiem Kurzemes novadiem». lsm.lv (LSM). 2021. gada 9. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  13. «Kuldīga mēģinās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā». nra.lv. 2020. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  14. «Liepāja pieteiksies Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā». lsm.lv (LSM). 2020. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  15. LETA. «Ogre kandidēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu». DELFI, 2021. gada 15. februārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
  16. «Valmiera apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu». Tvnet.lv (TV NET). 2021. gada 29. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]