Starokostjantiņiva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Starokostjantiņiva
apgabala pilsēta
Старокостянтинів
Starokostjantiņivas cietoksnis
Starokostjantiņivas cietoksnis
Karogs: Starokostjantiņiva
Karogs
Ģerbonis: Starokostjantiņiva
Ģerbonis
Starokostjantiņiva (Ukraina)
Starokostjantiņiva
Starokostjantiņiva
Starokostjantiņiva (Hmeļnickas apgabals)
Starokostjantiņiva
Starokostjantiņiva
Koordinātas: 49°45′14″N 27°13′13″E / 49.75389°N 27.22028°E / 49.75389; 27.22028Koordinātas: 49°45′14″N 27°13′13″E / 49.75389°N 27.22028°E / 49.75389; 27.22028
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Khmelnytskyi Oblast.svg Hmeļnickas apg.
Rajons Hmeļnickas rajons
Pirmoreiz minēta 1505. gadā
Magdeburgas tiesības 1561. gadā
Pilsētas statuss 1795. gadā
Platība
 • Kopējā 40 km2
Augstums 265 m
Iedzīvotāji (2019)
 • kopā 34 429
 • blīvums 860,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi 31100—31109
Tālruņu kods +380-3854
Mājaslapa starkon.km.ua
Starokostjantiņiva Vikikrātuvē

Starokostjantiņiva (ukraiņu: Старокостянтинів) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Hmeļnickas rajonā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā Slučas upes krastā 48 km no apgabala centra Hmeļnickas. Līdz 2020. gadam bija rajona centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturnieki pēc dažādiem netiešiem dokumentiem un arheoloģiskiem atradumiem velk paralēles starp mūsdienu Starokostjantiņivas pilsētu un senās Bolohivas kņazistes Kobudu. Mūsdienu apdzīvotā vieta pirmoreiz minēta 1505. gadā kā Koliščencu (Колищенці) ciems Polijas karaļa rīkojumā par ciema nodošanu kāda Ivana Labunska īpašumā. 1561. gadā Labunska pēcteči pārdeva ciemu kņazam Konstantīnam Ostrožskim. Trīs mēnešu laikā Ostrožskis panāca no Polijas karaļa privilēģiju dibināt ciema vietā pilsētu un tai Magdeburgas tiesības. Ostrožskis izveidoja pilsētu par savu dzimtas rezidenci un pārdēvēja to savā vārdā par Kostjantiņivu (Констянтинів), bet pēc vēl vienas pilsētas — Novokostjantiņivas — dibināšanas, pirmo 1632. gadā pārdēvēja tagadējā vārdā. 16. gadsimta otrajā pusē pilsētā tika uzbūvēts cietoksnis (1571), 5 baznīcas, kā arī preču noliktavas gadatirgu vajadzībām. 1620. gadā pilsēta pāriet kņazu Zaslavsku īpašumā, bet 1682. gadā — kņaziem Ļubomirskiem. 1793. gadā pilsēta nonāk Krievijas Impērijas sastāvā un 1796. gadā tai apstiprinātas Volīnijas guberņas apriņķa pilsētas statuss.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Історія». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-10. Skatīts: 2014-07-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]