Stokholmas Andreja loža "Den Nordiska Cirkeln"
Stokholmas Andreja loža "Den Nordiska Cirkeln" ir vecākā Zviedrijas Andreja loža, kura aptver zviedru brīvmūrnieku rituāla ceturto un piekto grādu.[nepieciešama atsauce]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par ložas dibinātāju uzskata Kārli Frīdrihu Eklefu (Carl Fredrik Eckleff), kas 1756. gada 30.novembrī kopā ar galma padomnieku Johanu fon Harenu, kas kļuva par ložas vadītāju, un juvelieri Andreju Lijdbergu (Andreas Lijdbergh) nodibināja Stokholmas Skotu rituāla ložu ar nosaukumu "l'Innocente". Zviedrijas lielloža tika dibināta vēlāk, 1760. gadā, un tai sākotnēji nebija ietekmes pār skotu un kapitula grādiem. Vienīgi pēc 1774.gada, kad par Zviedrijas lielložas lielmeistaru kļuva troņmantnieks Sēdermanlandes hercogs Kārlis (1748-1818, vēlākais Zviedrijas karalis Kārlis XIII), arī augstākie zviedru rituāla grādi nonāca viņa tiešā pakļautībā.
Pēc Latvijas sūtņa Zviedrijā un vēlākā Latvijas nacionālās valdības ārkārtējo pilnvaru nesēja ārzemēs Kārļa Reinholda Zariņa (1879-1963) ierosmes no 1928. līdz 1938. gadam vairāk nekā vairāki Latvijas pilsoņi no Stokholmas Jāņa ložas „Den Nordiska Första” tika paaugstināti augstākos grādos un uzņemti Andreja ložā "Den Nordiska Cirkeln" un pat Stokholmas ordeņa kapitulā. Starp viņiem ir pieminami diplomāti Alfrēds Bīlmanis un Vilhelms Munters, mācītājs Roberts Slokenbergs, Valsts kontroles departamenta direktors Gustavs Feigmanis, advokāts un politiķis Mārtiņš Antons, arheologs un Austrumu filoloģijas profesors Francis Balodis.