Mārtiņš Antons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mārtiņš Antons
Tautas padomes loceklis
Amatā
1918. gada 17. novembris — 1920. gada 30. aprīlis
Satversmes sapulces loceklis
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1888. gada 7. janvārī
Kocēnu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Politiskā partija Latvijas Darba partija
Profesija advokāts

Mārtiņš Antons (1888 - 1941) bija advokāts un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis (1920), Darba partijas prezidija loceklis. Laikraksta "Jaunais vārds" redaktors. Deportēts uz Krieviju, kur ticis nogalināts (1941).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 7. janvārī Kocēnu pagasta "Dūķeros" pie Valmieras. 1912. gadā beidza Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti, pēc tam strādāja par advokātu Rīgā. Pirmā Pasaules kara laikā Antons bija Baltijas bēgļu komitejas priekšsēdētāja biedrs, latviešu strēlnieku organizācijas komitejas pilnvarnieks. 1917. gadā bija Rīgas sabiedrisko organizāciju padomes priekšsēdētājs, Vidzemes Zemes padomes sekretārs, vēlāk priekšsēdētājs. Tautas padomes loceklis.[1]

Darba partijas prezidija loceklis, 1920. gada 1. maijā ievēlēts par Satversmes sapulcē, kur tika izvēlēts par Satversmes sapulces sekretāra biedru. No 1921. gadā laikraksta "Jaunais Vārds" redaktors. 1931. gadā ar Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu uzņemts Stokholmas ložā „Den Nordiska Första”. Stokholmas brīvmūrnieku Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]