Mārtiņš Antons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mārtiņš Antons
Antons Martins.PNG
Tautas padomes loceklis
Amatā
1918. gada 17. novembris — 1920. gada 30. aprīlis
Satversmes sapulces loceklis
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1888. gada 7. janvārī
Valsts karogs: Krievija Koku pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 11. novembrī (53 gadu vecumā)
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Politiskā partija Latvijas Darba partija
Profesija advokāts

Mārtiņš Antons (18881941) bija advokāts un politiķis. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 7. janvārī (pēc vecā stila — 1887. gada 25. decembrī) Koku pagasta Dūķeru muižas "Gaičās" saimnieka un būvuzņēmēja Mārtiņa (Mārča) Antona un Marijas dzimušas Ansbergas ģimenē.[1][2] 1912. gadā beidza Pēterburgas Universitātes juridisko fakultāti, pēc tam strādāja par advokātu Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā Antons bija Baltijas bēgļu komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pilnvarnieks. 1917. gadā bija Rīgas sabiedrisko organizāciju padomes priekšsēdētājs, Vidzemes Zemes padomes sekretārs, vēlāk priekšsēdētājs. Tautas padomes loceklis.[3]

Darba partijas prezidija loceklis, 1920. gada 1. maijā ievēlēts par Satversmes sapulcē, kur tika izvēlēts par Satversmes sapulces sekretāra biedru. No 1921. gadā laikraksta „Jaunais Vārds” redaktors. 1931. gadā ar Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu uzņemts Stokholmas ložā „Den Nordiska Första”. Stokholmas brīvmūrnieku Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938).

1940. gada 22. oktobrī apcietināts. 1941. gada jūnijā evakuēts no Rīgas Centrālcietuma uz Vologdas apgabala cietumu. Miris 1941. gada 11. novembrī.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas advokatūra. 1919 - 1945. Biogrāfiskā vārdnīca. (2007). - 90.-91.lpp.
  2. Valmieras - Veides ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1888.g. - Nr.27.
  3. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs[novecojusi saite]
  4. Latvijas advokatūra. 1919 - 1945. Biogrāfiskā vārdnīca. (2007). - 90.-91.lpp.