Brīvmūrniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts G simbolizē ģeometrijas zinātni.
Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no Bible moralisée (13. gs.).

Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, arī masonu kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Brīvmūrniecības vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Karaliskās biedrības prezidents Kristofers Rens uzņemts brīvmūrniecībā 1691. gadā.
Pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons ar brīvmūrnieku ložas darbos (1793).

Brīvmūrniecības vēsturē mēdz nošķirt divus posmus — pirms un pēc Anglijas lielložas izveidošanas 1717. gadā. Pirmā, jeb agrīnā posma brīvmūrniecības vēsture nav īsti skaidra. Pārbaudīti zinātniski fakti šeit mijas ar leģendām, alegorijām, ticējumiem un nepierādītām teorijām.[1] Tā, par brīvmūrniecības atskaites punktu nereti tiek pieņemts ķēniņa Zālamana tempļa[2] būvniecības laiks. Brīvmūrniecības izveidošanos mēdz saistīt arī ar Templiešu ordeni,[3] kura nosaukums arī cēlies no Zālamana tempļa un arī daudzi šī ordeņa likteņa pavērsieni ar to ir saistīti.

Savukārt otro vēstures posmu līdz pat mūsdienām varētu apzīmēt kā apzinātu brīvmūrniecības instituēšanas sākumu un tas ir samērā labi dokumentēts un aprakstīts. Informācija par brīvmūrnieku ložām un to darbību mūsdienās ir pieejama daudzos drukātos un elektroniskos ziņu avotos, tai skaitā arī Latvijā.[4] Sabiedrībā vienmēr ir bijusi noteikta interese par brīvmūrnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas grāmatas ar šādiem uzskaitījumiem.

20. gs. ar brīvmūrnieku vārdu saistās 80. gados Itālijā plašu publicitāti ieguvusī skandālu virkne saistībā ar neregulāro ložu "P-2", kad atklātībā nāca šīs ložas saistība ar mafiju, valsts amatpersonu korupciju un nevēlamu personu nogalināšanu. Regulārā brīvmūrniecība krasi vēršas pret šādām „kaktu ložām”, kas netiek uzskatītas par brīvmūrnieku kustības sastāvdaļu.

Brīvmūrniecība un Augstākā būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no galvenajiem brīvmūrniecības principiem ir Augstākās būtības atzīšana, kā arī brīvmūrnieku tradīciju, rituālu un procedūru saistība ar to. Reliģijā augstākā būtība nav nekas cits, kā Dievs. Taču brīvmūrniecībā Augstākā būtība netiek tieši identificēta ar Dievu teoloģiskajā (Bībeles) izpratnē. Augstākā būtība ir daudz plašāks, komplicētāks, drīzāk filosofisks, nekā teoloģisks jēdziens. Galvenā saikne ar reliģiju šeit saglabājas morāles un ētikas aspektā. Savukārt, Augstākā būtība atklājas kā Dižais Pasaules Arhitekts (arī Lielais Visuma Celtnieks), kas var būt gan Dievs, gan Pasaules kārtība, kuras izcelsme cilvēkiem nav precīzi zināma, varbūt nav arī svarīga, bet, kurā tie tic taisnīgumam, godam un citiem morāles un ētikas principiem, pieņemot tos kā absolūto patiesību un pakārtojot tiem savas domas un rīcību.

Lielo Visuma Celtnieku brīvmūrniecība redz kā tikumisku būtību, kas ir iedzimta katrā cilvēka dvēselē, tai pat laikā atstājot pilnīgu uzskatu brīvību par šo Augstāko būtību, katram cilvēkam veidot savu priekšstatu un tiecoties uz to saskaņā tikai ar savu pārliecību.

Tādā veidā var teikt, ka brīvmūrniecība iet paralēlu ceļu baznīcai, taču ar to neidentificējas. Reliģiskajos jautājumos brīvmūrniecības vairums iestājas par ticības brīvību un cīnas pret šauru dogmatismu un sektantismu, tos uzskatot par vienu no sabiedrības sašķeltības un cilvēka cieņu pazemojošiem faktoriem.

Bez regulārās brīvmūrniecības pastāv arī tā saucamā liberālā brīvmūrniecība, kas vēsturiski ir saistīta ar Francijas Dižajiem Austrumiem (Grand Orient de France). Krievijas impērijā pēc konstitucionālo reformu veikšanas 1912. gadā tika nodibināts Krievijas Tautu Lielais Austrums, kura sastāvā viena loža darbojās arī Rīgā. Dižajiem Austrumiem piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata par agnostiķiem, ateistiem vai panteistiem, daudzās liberālās brīvmūrniecības ložās uzņem gan vīriešus, gan sievietes.

Brīvmūrniecības uzdevumi, organizācija un darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvmūrnieku pamata organizatoriskā vienība ir loža. Mūsdienās brīvmūrnieku ložas apvieno pārsvarā izglītotus un attiecīgi iesvētītus cilvēkus. Par viņu galveno uzdevumu tiek uzskatīts kopīgi strādāt, lai tikumiski un garīgi pilnveidotu paši sevi un sabiedrību. Brīvmūrnieku darbība ir virzīta uz morāles sistēmas veidošanu, kas apslēpta alegorijās un atklājas simbolos. Var arī teikt, ka brīvmūrniecības uzdevums ir būtības likumu izzināšana, lai tos mērķtiecīgi pielietotu un ietekmētu cilvēci tās evolūcijas garīgajā un tikumiskajā pilnveidošanas ceļā. Tik plašs mērķis brīvmūrniekiem liek saskarties ar daudzveidīgiem jautājumiem, piemēram, reliģiskajiem, filosofiskajiem, sociālajiem, morāles un pat okulta un citiem jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem brīvmūrniecības postulātiem uzsver, ka patiesība ir neuzvarams spēks tam, kurš prot tajā orientēties un rīkoties bez prāta aptumšojušās pārliecības un kaislībām. Brīvmūrnieku vidū var tikt uzņemts katrs bez īpašām ārējām atšķirībām — cilvēkam tikai jābūt iekšēji brīvam un ar labiem tikumiem. Galvenais nosacījums, lai kāds (meklētājs) tiktu uzņemts brīvmūrniecībā ir — krietns vīrs ar labu slavu, kurš vēlas pievienoties citiem sev līdzīgiem. Līdz ar to brīvmūrnieku vidu atrodami gan monarhi un valdību pārstāvji, gan vienkārši strādnieki, gan bagāti, gan maznodrošināti. Taču viņi visi uzskata viens otru par līdzīgiem brāļiem.

Kā vienu no aktuālākajiem saviem uzdevumiem brīvmūrniecība uzskata veicināt izlīdzinošu sintēzi starp reliģiju un zinātni, rast savstarpēju līdzsvaru starp sociālajām grupām. Lai radoši pildītu šo uzdevumu brīvmūrnieku ložas parasti cenšas veidot mierīgu iekšējo atmosfēru, kur katram ir jāabstrahējas no savas oficiāli veicamās lomas ikdienas dzīvē. Taču, kā ložā, tā arī ikdienas dzīvē katrs brīvmūrnieks tiek aicināts kļūt par sociālu strādnieku kopīgo brīvmūrniecības mērķu labā.

Tāpat kā attiecībās ar reliģiju, brīvmūrniecība savos uzskatos nebalstas arī tikai uz zinātni. Līdztekus racionālo zināšanu izmantošanai, brīvmūrniecība ir pieņēmusi arī virkni okultisma elementu, tādu, kas likušies nepieciešami un noderīgi. Tā, atsevišķas brīvmūrnieku paražas un rituāla sastāvdaļas ietver sevī ceremoniālās maģijas pēdas. Piemēram, tradīcija veikt visai stingru pārbaudi jaunpienācējam ložā dažādu rituālu veidā, vai arī savienoties ķēdē sadotām rokām, simbolizējot brīvmūrniecības spēku un vienotību. Šādā ķēdē tiek mēģināts radīt pastiprinātu egregoru, tas ir — savienojoties tiek apvienots un pastiprināts katra ķēdē stāvošā atsevišķais psihiskais spēks. Tai pat laikā brīvmūrniecība skaidro atšķirību starp rituālu reliģisko aspektu un maģijas rituālu. Pirmajā gadījumā cilvēks, no brīvmūrniecības viedokļa, kļūst par pasīvu būtni Lielā sākuma priekšā un tas izpaužas lūgšanā. Taču maģija brīvmūrniecības interpretācijā ir ar zināšanu sistēmu saistīts rituāls, kas apliecina cieņu un godbijību Dižā Pasaules Arhitekta priekšā, vienlaicīgi attīstot garu un apslēptos dabas spēkus katrā indivīdā.

Sociāli politisko jautājumu sfērā brīvmūrniecība par savu uzdevumu uzskata harmoniskāk attīstīt atsevišķu cilvēku personību un ciešāk integrēt šīs personības vienotā sabiedriskā kolektīvā. Tas izpaužas arī vēsturiskajā brīvmūrniecības devīzē „Brīvība, Brālība, Vienlīdzība” (šo devīzi franču brīvmūrniecībā ieviesa pazīstamais franču mistiķis Klods De Sen-Martens 17. gadsimta beigās. Brīvmūrniecības sena devīze ir arī „Deus Meumque Jus”). Šī latīņu valodas devīze dažkārt tiek tulkota kā „Dievs un manas tiesības”. Taču tā jēga precīzāk būtu izsakāma kā „Dievs (arī taisnīgums) ir cilvēka tiesības”.[5]

Lai gan brīvmūrniecība kā vēsturiska parādība vienmēr bijusi attīstībā, atšķirībā no politiskām partijām, tā gadsimtu garumā nav ieguvis kādas politisku programmas veidolu. Politiskās partijas brīvmūrniecība uzskata par pārejošām sabiedrības parādībām, kuru mūžs parasti ilgst tikai divu, trīs gadu desmitus. Brīvmūrniecība uzskata, ka tās platformai jāveidojas no mūžīgām cilvēces vērtībām, kuru pamats ir Absolūtā patiesība. Tikai formas ziņā tā tiek piemērota un ieviesta dzīvē atkarībā no laikmeta un valsts.

Līdz ar to brīvmūrniecība, atšķirībā no plašākā sabiedrībā visai izplatītiem uzskatiem, pastāv ārpus politikas un, saskaņā ar savām tradīcijām, iekšējo kārtību un rituālu, jebkura veida politiskas diskusijas un strīdi brīvmūrnieku ložās ir stingri aizliegti. Tā ir viena no galvenajām brīvmūrniecības iezīmēm. Tai pat laikā brīvmūrniecība ir bijusi un sagaidāms, ka arī nākotnē būs ievērojams faktors katras valsts sabiedriskajā dzīvē.

Kaut arī, ar ļoti labām idejām, brīvmūrniecība bieži ir sastapusies arī ar dažādiem šķēršļiem — viņu neviennozīmīgi uztveramo simboliku un rituālus, saistību ar dažādām apslēptām (tikai šauram lokam) organizācijām.

Brīvmūrniecība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas brīvmūrnieku ložas nams Vaļņu ielā pirms nojaukšanas 19. gs. beigās (arhitekts Kristofs Hāberlands).
Lielās Ģildes nams, kurā līdz 1938. gadam darbojās Rīgas loža "Jāņuguns".

Vecākā Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" dibināta 1750. gadā, tā bijusi pakļauta Anglijas lielložas Provinciālložai Krievijā un Vācijā. Otro ložu “Pie trīs kronētiem zobeniem” nodibināja Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā 1754. gadā. 1765. gadā Rīgas loža tika pārdēvēta par Striktās Observances sistēmas “Zobena ložu”, kurā 1766. gadā tika uzņemts Johans Gotfrīds Herders. Johans Vilhelms fon Cinnendorfs 1770. gadā nodibināja Vācijas Brīvmūrnieku Lielo Zemes ložu, kas nepakļāvās Striktajai Observancei, un izveidoja atšķirīgu augstāko grādu sistēmu. 1773. gadā šīs sistēmas pārstāvji Rīgā nodibināja ložu “Apolons” (Apollo) un 1777. gadā ložu “Kastors” (Castor).

1779. un 1780. gadā Jelgavas ložās darbojās Aleksandrs Kaljostro, kas ieviesa savu oriģinālo Ēģiptes sistēmu Misraim rituālā. 1790. gadā Rīgas loža "Mazā pasaule" no Krievijas provinciālložas lielmeistara Ivana Jelagina saņēma Anglijas lielložas patentu un darbojās angļu rituālā. Franču revolūcijas iespaidā 1794. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II saviem valstsvīriem brīvmūrniekiem darīja zināmu, ka tam vairs nav viņas piekrišanas. Lai gan nebija oficiāla aizlieguma, visas ložas Rīgā, Jelgavā, Aizputē un Liepājā brīvprātīgi apturēja savu darbību. 1796. gadā apturētās Jelgavas ložas bibliotēku nodeva Jelgavas akadēmiskajai ģimnāzijai, kas 1800. gadā saturēja aptuveni 30 tūkstošus grāmatu. 1815. gadā Jelgavas loža atsāka darboties zviedru rituālā, pievienojoties Krievijas impērijas lielložai “Astraea” 1818. gadā. Sakarā ar pamatotajām bažām par brīvmūrniecības politizāciju Aleksandrs I 1822. gadā atkārtoti izdeva rīkojumu slēgt visas brīvmūrnieku ložas. Vairāki brīvmūrnieki, kas vēlāk tika nodēvēti par dekabristiem, izveidoja slepenās Ziemeļu un Dienvidu savienības. Pēc Dekabristu sacelšanās apspiešanas 1825. gadā līdz pat 1905. gada revolūcijai nav ziņu par brīvmūrnieku darbību Latvijas teritorijā. 1911. gadā tika nodibināts “Krievijas Tautu Lielais Austrums”, viena tam pakļauta loža darbojusies Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā Liepājā kopš 1916. gada darbojās vācu militārā loža “Enkurs un zobens”, Jelgavā loža “Vācu zobens austrumos” bet Rīgā “Hanziešu uzticība”. Pēc kara beigām 1921. gadā tika izveidota Liepājas loža "Enkurs", 1924. gadā Rīgas loža "Jāņuguns". Abas ložas slēdza pirms vācbaltiešu izceļošanas.

1993. gadā tika atjaunota Rīgas loža "Jāņuguns" (AFAM Vācijas lielložas rituālā), 1996. gadā reģistrēja "Brīvmūrniecības Atjaunošanas biedrību Latvijā". 2002. gadā atjaunoja Rīgas ložas "Ziemeļzvaigzne" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) un "Pie Zobena" (Cinendorfa rituālā). 2002. gada nogalē Vācijas Apvienotās lielložas vienojās par Latvijas lielložas dibināšanu 2003. gada 8. martā. 2003. gada decembrī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti.[6]

2006. gadā tika atjaunota Rīgas loža "Apollo" (darbojas Emulācijas rituālā angliski), 2009. gadā Liepājas loža "Enkurs" (AFAM Feslera rituālā), 2014. gadā Ventspils loža "Hanzas uzticība" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) un Rīgas loža "Mazā pasaule" (Feslera rituālā).[7] Līdztekus tam Rīgā kopš 2004. gada tika atvērta arī senā un akceptētā skotu rituāla (AASR) perfekcijas loža Clavis Rigensis, kapituls "Tempļa Pils", vēlāk areopāgs "Garlībs Merķelis", konsistorija "Johans Gotfrīds Herders", bet 2007. gadā tika iesvētīta AASR Augstākā Rāte.[8]

2005. gadā Francijas lielloža nodibināja savu Grande Loge Unie de Lettonie ("Apvienoto Latvijas lielložu") un perfekcijas ložu, kas ietilpst Eiropas Apvienoto lielložu konfederācijā (Confédération des Grandes Loges Unies d'Europe). 2007. gadā Francijas Sieviešu lielloža (Grande Loge féminine de France) Rīgā nodibināja sieviešu ložu "Burvju Flauta" (La flûte enchantée), bet vēlāk Spānijas Sieviešu Lielie austrumi nodibināja savu sieviešu ložu "Rīta zvaigzne" (L'Etoile du matin).

2009. gadā Polijas Dižie Austrumi (Loże WWP) ienesa Gaismu Rīgas ložā Moria, tās sastāvā ietilpst brāļi un māsas no Latvijas, Igaunijas, Polijas un Francijas. Loža "Moria" atrodas Polijas Dižo Austrumu Suverēnas un Regulāras Simboliskās Lielvaras aizsardzībā un sadraudzībā ar Francijas Dižajiem Austrumiem. 2015. gadā loža Moria pievienojās 15 Eiropas Ložu Brālības Sadarbības Līgumam [9].

Kopš 2012. gada Latvijā darbojas arī ezotēriskās Ēģiptes rita brīvmūrniecības Senais un Sākotnējais Memfisas-Micraima Rits. 2014. gadā tika dibināta loža Maat Nr. 127 Rīgas Austrumos. 2015. gadā tika iesvētīta Rīgas loža Aurora Balticum.[10]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antimasoniskā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V.Mališevs. Zem masonu maskas. - Avots, Rīga, 1985.
  • Jüri Lina. Zem skorpiona zīmes. - Tulkojis un izdevis Jānis Siliņš, 2005.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]