Stoksa likums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].

Frontālās pretestības spēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar , tā modulis ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim , vides dinamiskajai viskozitātei un ķermeņa raksturīgajam izmēram :

, ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.

Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja , kur ir vides blīvums.[3]

Stoksa likuma būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Stoksa likuma aprēķina lodei, kuras rādiuss ir . Tad , un

.

Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.

Stoksa likums darbojas tikai tad, ja , kur ir ķermeņa blīvums, ir vides blīvums, ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]

Izrietošās formulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

, kur ir smaguma spēks.

, kur ir Arhimēda spēks.

, kur ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Stoksa likums». termini.gov.lv. Skatīts: 24.05.2021.
  2. «Stokes' law». en.wikipedia. Skatīts: 24.05.2021.
  3. 3,0 3,1 3,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 46. lpp.