Storveidīgās

Vikipēdijas lapa
Storveidīgās
Acipenseriformes (L.S.Berg, 1940)
Sterlete (Acipenser ruthenus)
Sterlete (Acipenser ruthenus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseKaulzivis (Osteichthyes)
KlaseStarspurzivis (Actinopterygii)
ApakšklaseSkrimšļa ganoīdzivis (Chondrostei)
KārtaStorveidīgās (Acipenseriformes)
Storveidīgās Vikikrātuvē

Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Starp mūsdienu starspurzivīm tā izceļas ar daudzām arhaiskām morfoloģiskām iezīmēm. Uz heterocerkālās astes spuras augšējās daivas ir ganoīdās zvīņas. Daļai sugu sīkas zvīņas klāj visu ķermeni. No saaugušām zvīņām veidojas lielas kaula plātnītes ar sarežģītu reljefu, kas uz ķermeņa izvietojas piecās gareniskās rindās. Tāpat saglabājas ar blīvu apvalku klāta labi attīstīta horda. Šīm zivīm nav skriemeļu ķermeņu (to aizmetņi bija dažām fosilajām formām), bet tā vietā attīstās skrimšļa augšējie un apakšējie (hemālie) loki. Smadzeņu kapsula (endokrānijs) viscaur veidota no skrimšļa, kaut arī fosilajām triasa formām tā ir pārkaulota[1]. Vairāk vai mazāk ir attīstīts izstiepts purns (rostrums). Senajām formām tā nebija. Skrimšļa galvaskausa virspusi klāj no daudziem segkauliem veidota bruņa. Mute atrodas galvas apakšpusē. To apņem mīkstas, izstiepjamas lūpas. Žokļu loks pārsvarā paliek no skrimšļa. Žokļa-priekšžokļa segkauls pieaug pie aukslēju kvadrātskrimšļa, bet zobu kauls - pie mekeļskrimšļa. Pie mutes atrodas taustekļi, kas klāti ar jūtīgiem ķermenīšiem. Pāra spuru skeletā ir labi attīstītas radiālijas. Žaunu vāku augšdaļā daudzām formām saglabājas šļāktuvīšu rudimenti. Sirdī ir attīstīts arteriālais konuss, bet zarnā spirāliskais vārstulis. Storveidīgās zivis ir pazīstamas no triasa perioda[2]. Acīm redzot tās nekad nav bijušas lielā skaitā. Kādreiz stores (Acipenser sturio) dzīvoja arī Latvijas upēs, bet pašlaik tās ir retas caurceļotājas Baltijas jūrā. Ir bijuši mēģinājumi Latvijas upēs aklimatizēt sterletes (Acipenser ruthenus), taču būtiski rezultāti nav gūti.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās ir zināmas 25 storveidīgo sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Tās izplatītas vienīgi ziemeļu puslodē. Šeit atspoguļotā sistemātika tiek balstīta uz Miko Hāramo,[3] Neslona, Grandes un Vilsona 2016[4], kā arī Van der Lāna 2016.[5] darbiem.

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, Zvaigzne, 1990, 157. lpp.
  2. Latvijas Daba: Storveidīgo kārta
  3. Mikko Haaramo. «Acipenseriformes – sturgeons and paddlefishes». Mikko's Phylogeny Archive, 2007. Skatīts: 2016. gada 30. decembris.
  4. Joseph S. Nelson, Terry C. Grande, Mark V. H. Wilson. Fishes of the World (5th izd.). John Wiley & Sons, 2016. ISBN 9781118342336.
  5. van der Laan, Richard (2016). Family-group names of fossil fishes.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]